Epilepsija ir viena no pasaulē plašāk izplatītajām neiroloģiskajām slimībām. Attīstītajās valstīs ar to slimo aptuveni 4 – 8 cilvēki no 1000 iedzīvotājiem.
Epilepsija ir viena no pasaulē plašāk izplatītajām neiroloģiskajām slimībām. Attīstītajās valstīs ar to slimo aptuveni 4 – 8 cilvēki no 1000 iedzīvotājiem.
Epilepsijas lēkmes parasti sākas bērnībā (līdz 9 gadu vecumam) vai pēc 60 gadu vecuma. Epilepsijas simptomi var parādīties arī pēc smagām galvas traumām.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas (VOAA) jaunākie apkopotie dati par saslimstību ar epilepsiju Latvijā liecina, ka valstī ir reģistrēti 8594 epilepsijas slimnieki (no tiem 2031 ir jaunieši vecumā līdz 18 gadiem). Tas ir gandrīz par tūkstoti vairāk kā pirms gada. Jelgavā un rajonā ir reģistrēti 272 epilepsijas slimnieki.
Latvijas Pretepilepsijas līga (LPL) uzskata, ka reālais pacientu skaits ir lielāks – vismaz 12 tūkstoši cilvēku. Pie mums ar epilepsiju vairāk slimo vīrieši (55 procenti).
Kā uzskata LPL prezidents profesors Egils Vītols, šie dati par saslimstību ar epilepsiju liecina, ka uzlabojusies slimnieku uzskaite, kā arī diagnostika. Taču vēl ir pacienti, kuri slēpj slimību. Viens no iemesliem – bailes zaudēt darbu, kā arī savtīgs mērķis – iegūt autovadītāja tiesības.
Epilepsija ir ārstējama, ja tiek lietoti atbilstoši medikamenti. Taču lielākajai daļai Latvijas epilepsijas slimnieku šie medikamenti nav pieejami, jo vairāk kā puse šo pacientu nav spējīgi par tiem samaksāt.
Latvijas epilepsijas slimnieku asociācija (LESA) ir atklājusi informatīvo tālruni 7333318 (pirmdienās no plkst.17 līdz 19 un trešdienās no plkst.9 līdz 11), uz kuru zvanot var iegūt nepieciešamo informāciju par epilepsiju, kā arī informēt, ja pacientam ir atteikts izrakstīt bezmaksas medikamentus. Vairāk informācijas par šo slimību var iegūt interneta mājas lapā .
Nesen izdotajā bukletā «Kas jāzina epilepsijas slimniekam» ir sniegtas ziņas par slimību, tās izpausmēm u.c., arī informācija, kā palīdzēt lēkmes gadījumā. LESA valdes priekšsēdētāja Vanda Birzgale atzīst, ka bieži vien cilvēki , ieraugot slimnieku, kam, piemēram, sabiedriskā vietā ir sākusies lēkme, vai nu nobīstas un pēc iespējas ātrāk steidzas projām vai arī, ja vēlas palīdzēt, tad nezina, kas īsti darāms. Taču epilepsijas slimniekam tādos brīžos ir ļoti nepieciešams apkārtējo atbalsts.
