Vācu leģenda vēsta, ka melleņu mētras klāj zemi tur, kur apakšā dzīvo sīciņi rūķīši.
Vācu leģenda vēsta, ka melleņu mētras klāj zemi tur, kur apakšā dzīvo sīciņi rūķīši.
Senos laikos rūķi dzīvojuši pazemē, bet viņiem vajadzēja meklēt drošāku patvērumu sev un savām bagātībām, jo cilvēki viņiem sekojuši un pārrakuši zemi cerībā atrast rūķu bagātības. Rūķi esot ilgi klejojuši, līdz beidzot melleņu krūms paslēpis sīko tautiņu. Pateicoties tam, rūķi esot izsējuši mellenes pa visu pasauli.
Mellenes patiešām aug ļoti daudzās zemeslodes vietās, arī Latvijā.
Melleņu ogas satur 5 – 20 procentus cukura, apmēram 7 procentus organisko skābju (ābolskābe, citronskābe, pienskābe, skābeņskābe u.c.), 17 procentus miecvielu, dažādus vitamīnus, minerālvielas (mangāns, dzelzs u.c.) un citas mūsu organismam vajadzīgas vielas.
Vērtīgas ir arī melleņu lapas. Tajās ir ap 20 procentu miecvielu, organiskās skābes, vitamīni, ēteriskās eļļas u.c.
Mellenes plaši tiek izmantotas tautas medicīnā. Interesanti, ka tās ietilpst krievu un amerikāņu astronautu ēdienkartē.
Mellenes labi regulē kuņģa un zarnu darbību. Caurejas gadījumā var ēst gan svaigas ogas, gan vārīt ķīseli. Organiskās skābes melleņu ogās uzlabo zarnu mikrofloru, bet pektīni palīdz izvadīt toksīnus. Pateicoties miecvielām, mellenes samazina sāpes un iekaisumus. Tautas medicīnā mellenes izmanto vielmaiņas darbības traucējumu regulēšanai, sirds un asinsvadu, aknu, acu slimību, arī cukura diabēta pacientu veselības uzlabošanai un citu slimību ārstēšanai. Mellenēm piemīt antiseptiska iedarbība.
Melleņu žāvēšana. Pilnīgi gatavas un sausā laikā salasītas ogas apvītina ēnā vai bēniņos labi vēdināmā vietā. Tad ogas izvieto uz plāts ne vairāk kā 2 – 3cm biezumā un divas trīs stundas žāvē 35 – 40 grādu temperatūrā, tad temperatūru palielina līdz 50 – 65 grādiem un, ik pa brīdim apmaisot, žāvē, līdz ogas sausas. Pareizi sagatavotas ogas sausā vietā var glabāties pat divus gadus.
Melleņu lapas sagatavo maijā un jūnijā un žāvē ēnainā vietā labi vēdināmās telpās.
Melleņu ķīselis kuņģa darbības regulēšanai. Uz vienu ēdamkaroti ogu ņem 300 g ūdens, 1 tējkaroti cietes un cukuru pēc garšas, bet saprāta robežās. Lieto trīs reizes dienā pa pus glāzei.
Melleņu klimpas. Uzvāra garšīgu melleņu ķīseli, kuru nedaudz iebiezina ar kartupeļu miltiem un atdzesē.
No 1 olas, 1/2 glāzes miltu, 1 ēdamkarote cukura un šķipsniņas sāls pagatavo mīklu. Ja tā šķiet par cietu, pievieno nedaudz auksta ūdens. Ar mazu karoti laiž nelielas klimpas verdošā, nedaudz sālītā ūdenī. Pagaida, līdz klimpas uzpeld, un ļauj vēl 1 minūti pavārīties. Klimpas liek ķīselī.
Pasteidzieties, vēl ir melleņu laiks!
