Kamēr jelgavnieki, dobelnieki un baušķenieki, nodibinājuši katrs savu tūrisma apvienību, zemgaliskā lepnumā nespēj vienoties par reģiona tūrisma nozares attīstību, Vidzemē vairāk nekā trīs gadus sekmīgi darbojas Vidzemes Tūrisma asociācija.
Kamēr jelgavnieki, dobelnieki un baušķenieki, nodibinājuši katrs savu tūrisma apvienību, zemgaliskā lepnumā nespēj vienoties par reģiona tūrisma nozares attīstību, Vidzemē vairāk nekā trīs gadus sekmīgi darbojas Vidzemes Tūrisma asociācija, kas atzīta par vienu no labākajām šāda veida sabiedriskajām organizācijām Latvijā. Un tam ir pamats, jo tūrisma nozare Vidzemē plaukst, zeļ un attīstās. Par to varēja pārliecināties Jelgavas novada Tūrisma attīstības apvienības biedri, vienu svelmainu jūlija darbadienu pavadot kaimiņu novadā, apgūstot pieredzi tūrisma organizēšanā, vadīšanā un popularizēšanā.
Reģions nevar attīstīties bez tūrisma
Vidzemes Tūrisma asociācija (VTA) darbojas kopš 1997. gada. Tās dibinātāji ir astoņu rajonu pašvaldības, uzņēmēji, Vidzemes augstskola, bet mērķis – reģionā radīt tūrismam labvēlīgu vidi. Iesākumā tās sastāvā bija 13 biedru, 1999. gadā viņu skaits palielinājās līdz 33 dalībniekiem. 2000. gadā organizācijā darbojās 48, bet 2001. gada sākumā – jau 70 biedru. 47% biedru ir tūrisma uzņēmēji, 19% – pašvaldības, 19% – privātpersonas un 15% – kultūras un izglītības iestādes.
Vācijas valdības atbalsts
VTA biroja telpas izvietotas Valmieras Domes un rajona Padomes ēkā. Tajā 12 stundu dienā strādā četri algoti darbinieki. Rodas likumsakarīgs jautājums, kur asociācija iegūst līdzekļus biroja uzturēšanai un darbinieku algām? Atbilde ir vienkārša – organizācija lielu uzmanību pievērš sadarbībai ar starptautiskiem fondiem, programmām un ārvalstu vēstniecībām. Izveidota adresu un kontaktpersonu datu bāze, bet par vislabāko sadarbības veicināšanas veidu atzīta vēstuļu sūtīšana fondiem un vēstniecībām. Mērķis nav tūlīt iegūt naudu, bet laiku pa laikam atgādināt par sevi. Rakstāmgalda atvilknē «kaujas gatavībā» jābūt jau uzrakstītam projektam.
Darbības sākumā Vidzemes Tūrisma asociācijai palīdzēja Vācijas valdības Attīstības bankas programma «Transform». Par iegūtajiem līdzekļiem rīkoti kursi, darbinieku mācības, samaksāta dalība tūrisma izstādē Vācijā, pilnveidots biroja tehniskais nodrošinājums un iegādāta automašīna. Un atkal rodas jautājums, kāda interese bagātajai Vācijai ieguldīt naudu Vidzemes reģiona tūrisma attīstībā? Nenoniecinot vācu nācijas, kas jūtas daudz pāri darījusi latviešu tautai, morāles principus un vēlmi nodarboties ar labdarību, jāatzīst, ka viens no mērķiem ir palielināt vācu firmu produkcijas noietu Latvijā, jo arī, piemēram, Valmieras ugunsdzēšamo aparātu rūpnīca ražošanas iekārtas iepērk Vācijā.
Vidzemes Tūrisma asociācijas izpilddirektors Neils Kalniņš stāsta – darbības sākumā viņš braucis pie katra potenciālā biedra un aicinājis stāties organizācijā, bet pašlaik asociācija sasniegusi tādu darbības fāzi, kad katru nedēļu birojā ierodas kāds cilvēks, kas vēlas kļūt par VTA biedru. Organizācijas tēla un popularitātes veicināšanā izpilddirektors lielu nozīmi piešķir masu informācijas līdzekļiem un gādā, lai katru nedēļu vietējā presē parādītos kāda ziņa par asociācijā notiekošo. Katru otro mēnesi asociācija izdod biļetenu «Vidzemes tūrisma ziņas».
Turpinājumā – kopīgs projekts ar igauņiem
No 1998. līdz 2000. gadam Vidzemes Tūrisma asociācija realizējusi vairākus projektus. Vācijas valdības palīdzības programmas ietvaros veikta VTA institucionālā nostiprināšana, tūrisma attīstības iespēju izpēte reģionā un izstrādāta tūrisma produkta attīstības struktūra. Palīdzības programmai beidzoties, organizācija finansējumu gūst no biedru naudām, bet 90 % līdzekļu – no darbības citos projektos, piemēram, divus gadus sadarbojoties ar Dienvidigauniju un kopīgi saņemot Eiropas Savienības PHARE projekta naudu. Laba sadarbība izveidojusies ar Baltijas – Amerikas partnerattiecību fondu. VTA izdod informatīvus materiālus, pārstāv reģionu tūrisma gadatirgos (arī Helsinkos un Gēteborgā), konsultē uzņēmējus, pašvaldības un piedalās Vidzemes Attīstības aģentūras projektu tūrisma sadaļas izstrādē.
Reģiona tūrisms balstās uz trim vaļiem jeb tam ir trīs vadlīnijas: Vidzeme kā piedzīvojumu zeme (velotūrisms, slēpošanas trases, braucieni ar laivām, izjādes ar zirgiem un citi aktīvā tūrisma veidi), reģions kā semināru, konferenču un saietu vieta un Vidzeme kā kultūras pasākumu rīkošanas vieta.
Runājot par sadarbību ar Dienvidigauniju, N.Kalniņš uzsver, ka Zemgales variantā būtu vērts padomāt par projektiem ar Ziemeļlietuvu. Par kopīgiem tūrisma maršrutiem ar igauņiem vidzemnieki sāka domāt 1998. gadā, kad uzzināja par kaimiņvalstī veiktajiem pētījumiem. Izrādās, ka 27% uz Igauniju atbraukušie somi no Tallinas dodas tālāk uz Tartu. Cik tur vairs tālu līdz Latvijas robežai, un kāpēc gan nepagarināt maršrutus līdz Valkai, Valmierai, Cēsīm un Siguldai?
Šogad VTA izstrādā projektu par reģiona pārstāvniecību tūrisma tirgū, Valmieras Tūrisma informācijas centra projektu, izdod brošūras «Mazie semināri un konferences Vidzemē» un «Velo Vidzeme».
Kad viņam jautā par sadarbību ar citām tūrisma asociācijām, izpilddirektors atzīst, ka ar asociāciju «Lauku ceļotājs» pastāv koleģiālas attiecības, bet nav pieņemams, ka šī asociācija pelna naudu ar informācijas sniegšanu. Turpretī VTA informācija par lauku tūrisma objektiem, viesnīcām un citiem tūrisma pakalpojumiem bez maksas pieejama jebkuram interesentam.
Tūrisms veicina reģiona attīstību
Vidzemnieki secinājuši, ka tūrisms un reģiona attīstība ir cieši saistīti. Liela nozīme ir reģionālajam mārketingam – interneta mājas lapas izveidei, bukletu izdošanai, publikācijām presē, taču vislabāko iespaidu tūrists var gūt, atbraucot un pārliecinoties, kādas ir viesnīcas, tūrisma pakalpojumi un ceļi. No tā, cik labi viesis jutīsies un kā tiks uzņemts, atkarīgs, vai viņš atgriezīsies vēlreiz un vai vēlēsies šajā vietā uzsākt biznesu.
Vidzemes Tūrisma asociācijas izpilddirektors ir pārliecināts, ka tūrisms vistiešākajā veidā veicina «Vidzemes eksportu», un nauda no ārzemēm nonāk reģionā. Tūrisms nozīmē arī jaunu darba vietu radīšanu (četru tūristu apkalpošanai nepieciešams viens strādājošais) un vides sakoptību, kas ir svarīga ne tikai tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem.
Tūrismā, tāpat kā lauksaimniecībā, liela nozīme ir kooperācijai. Kaut vai tāpēc, ka četras galvas vienmēr būs gudrākas nekā viena un radīs jaunas idejas, paverot lielākas iespējas tās kopīgi realizēt. Tādējādi tiek radīts atraktīvāks tūrisma piedāvājums, pastāv lielāka iespēja piesaistīt finansu resursus, ietaupīt un racionālāk iztērēt naudu. Tomēr, cerot uz ES fondu līdzekļiem, nedrīkst aizmirst, ka jābūt līdzfinansējumam arī no reģiona. Ja Eiropa plāno piešķirt vairākus miljonus eiro, tad pretī nepieciešams arī attiecīga mēroga līdzfinansējums, tāpēc vispirms jāpadomā, vai vispār ir vērts rakstīt projektu.
Vidzemē kooperācija tūrisma jomā izpaužas arī kā sadarbība ar Vidzemes augstskolas tūrisma specialitātes studentiem un pasniedzējiem. Pasniedzēji izstrādā pētījumu metodoloģiju, studenti pēta, uzņēmēji ir pētījumos ieinteresētās personas, bet tūrisma asociācija koordinē šo procesu. Vai saskatāt paralēles ar Zemgali un Latvijas Lauksaimniecības universitāti?
Tūrisma attīstībā svarīga ir pašvaldību un uzņēmēju sadarbība, ja tās nebūs – nozare neattīstīsies. Diemžēl arī mūsu reģionā bieži vērojama aina ir problēmu «piespēlēšana» no vieniem vārtiem uz otriem. Par klasisku kļuvis piemērs ar ceļazīmēm. Uzņēmēji uzskata, ka norādes jāizvieto pašvaldībai, bet tā savukārt domā, ka tas jādara uzņēmējiem, jo no tā ir atkarīgs viņu bizness.
Tūrisma speciālistu vidū par lielu mīnusu Latvijā tiek uzskatīts tas, ka valstī nav apgūta tūristu un viņu iztērēto naudas resursu skaitīšanas sistēma. Eiropā uzskaitei tiek izmantotas satelītiekārtas, kas Latvijai ir par dārgu, tāpēc pašlaik varētu izlīdzēties ar datu apkopošanu par populāru tūrisma objektu apmeklētību. Vidzemnieki izpētījuši, ka pagājušajā gadā Turaidas muzejrezervātu apmeklējuši 250 tūkstoši tūristu, bet Mazsalacas atpūtas parku – 46 tūkstoši cilvēku, tādējādi tiek iegūti dati turpmākai biznesa plānošanai.
Tūrisma biznesā – daudz brīvu nišu
Zemgalē vēl neapgūta joma ir velotūrisms, kas Vidzemē attīstās pilnā sparā, lai gan arī tur velosipēdistu celiņu vēl ir par maz. Piemērs veiksmīgai biznesa attīstībai ir aktīvā tūrisma centrs «Eži», kas nodarbojas ar velosipēdu nomu, tirdzniecību, remontu, tūrisma maršrutu izveidi un gidu pakalpojumiem, kā arī telšu, gumijas laivu un cita tūrisma inventāra iznomāšanu. Centram ir birojs Valmierā un nomas punkti Cēsīs un Siguldā. Velosipēdus var iznomāt, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, noslēdzot saistību rakstu un samaksājot piecus latus dienā. Par katru nākamo dienu jāmaksā trīs lati, velosipēdu iespējams iznomāt arī uz stundām. Centra direktors Rolands Melbārdis stāsta, ka pašlaik nomā tiek piedāvāti 30 – 35 velosipēdi. Darba dienās to noslogojums ir no 20 līdz 40%, bet brīvdienās velosipēdu brīžiem pietrūkst. Gadījumu, ka kāds no velosipēdiem būtu salauzts, nav bijis, bet ir bijia tā, ka divriteni nozog. Kaut arī centra peļņa nav liela, Vidzemes pilsētu apmeklēšanā tiek ieinteresēti tūristi. Nākotnē direktors cer ieguldīt naudu uzņēmuma attīstībā – iekārtot jauniešu tūrisma mītni (hosteli) un skatu torni. Uzņēmums šovasar realizē akciju «Velo Hanza», kas pēc darbības principiem līdzīga akcijai «Apceļosim Latvijas pilis un muižas!». Velotūristiem jāpceļo 20 vietu, kurās jāapzīmogo kontrolkartītes, un tās jānogādā «Ežu» velonomā. Atsaucība ir diezgan liela, jo pašlaik saņemts ap 20 kontrolkartīšu. Pakalpojumu klāstā brīva nozare visās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu, joprojām ir auto noma.
TIC – ikvienas pilsētas vizītkarte
Nenoliedzami, pirmais, ko ārzemnieks meklē, iebraucis svešā pilsētā, ir zaļais «i» burts, kas apzīmē tūrisma informācijas centru. Valmierā TIC darbojas Domes paspārnē kopš šā gada marta un sniedz informāciju arī par pašvaldībā notiekošo. Valmieras Dome tūrisma attīstībā iegulda 15 000 latu gadā, tai skaitā 6000 atvēlot Tūrisma informācijas centram. To mēnesī apmeklē ap 100 cilvēku, arī angļi, itāļi, krievi, kas galvenokārt vēlas ceļot ar velosipēdiem un laivām.
Cēsīs TIC darbība sākās pirms trim gadiem, kad Cēsu rajona Padome un pilsētas Dome, katra algojot uz pusslodzi, pieņēma darbā tūrisma speciālistu Mārtiņu Malcenieku. Cēsīs tūrisma nozare (arī TIC) ir viena no prioritātēm, jo, kā spriež rajona Padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, «katrs iebraucējs šeit atstāj naudu». Ieguldot abu pašvaldību līdzekļus – 34 tūkstošus latu –, TIC ieguvis kapitāli izremontētas telpas, un ik dienu tās apmeklē ap 30 cilvēku. Ik gadu gan pilsētas, gan rajona pašvaldība tūrisma attīstībai – TIC uzturēšanai, materiālu vākšanai, bukletu izdošanai, darbinieku algām un kancelejas preču izdevumiem – piešķir 14 tūkstošus latu. Nevar iztikt arī bez iesaistīšanās kopīgos projektos ar Zviedriju, Vāciju un Poliju izglītošanās nolūkos, bet ES PHARE projekta ietvaros nesen izdots ceļvedis «Iepazīsti Cēsu novadu!» un karte «Cēsu rajons. Cēsis». Projektu «Ziemeļu stīga» un «Vidzemes josta» ietvaros iespējams sakārtot ceļus un attīstīt tūrismu, bet Vācijas valdības projekts «Transform» paredz līdzekļus vēsturisko ēku atjaunošanai.
Vidzemei nav vienotas koncepcijas par norādes zīmēm, bet karti pie pilsētas robežām izvietojusi Cēsu rajona Padome, kas lepojas ar to, ka iegulda tūrismā, jo tas atmaksājas. Šovasar neviena brīvdiena Cēsīs nepaiet bez valsts mēroga kultūras pasākumiem. Tas paredz atbildību un rada arī problēmas, tāpēc Cēsu Domes vadība uzskata, ka svarīgi ir paaugstināt tūrisma līmeni valstī kopumā.
