Latvijas Nodarbinātības valsts dienests šā gada 1. jūlijā uzsācis projektu, paredzot jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus.
Latvijas Nodarbinātības valsts dienests (NVD) šā gada 1. jūlijā uzsācis projektu, paredzot jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus: «Jauniešu darba praksi pie darba devēja», «Subsidētas darba vietas invalīdiem bezdarbniekiem» un «Sociālos uzņēmumus ilgstošajiem un pirmspensiju vecuma bezdarbniekiem».
Projekts tika prezentēts, NVD darbiniekiem tiekoties ar kolēģiem no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabaliem. Lai gan kaimiņvalstīs nodarbinātības problēmas tiek risinātas katrā vietā mazliet citādi, kopumā bezdarba problēma pastāv visur. Ārvalstu kolēģi ar interesi klausījās mūsu NVD izstrādāto jauno pasākumu izklāstu, to augsti novērtējot kā atbilstošu Eiropas valstu praksei.
Programma «Jauniešu darba prakse pie darba devēja» paredzēta tādu 18 līdz 25 gadu vecu jauniešu bezdarbnieku, kas ieguvuši profesionālo izglītību vai beiguši bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursus, iesaistīšanu darbā, taču nepietiekamu iemaņu dēļ nevar iekārtoties darbā. Šīs programmas ietvaros paredzēts jauniešus 6 mēnešus iesaistīt speciāli šim mērķim radītajās darba vietās, radot šiem cilvēkiem iespēju apgūt praktiskas iemaņas iegūtajā specialitātē un tādējādi paaugstinot viņu konkurētspēju darba tirgū. Pilotprojekts šā gada laikā paredz iesaistīt darbā 50 jauniešu bezdarbnieku. Šā pasākuma īstenošanas potenciālie sadarbības partneri var būt jebkuri reģistrētie darba devēji.
NVD ik mēnesi paredz pārskaitīt darba devējam vai amata meistaram darba samaksu jaunietim bezdarbniekam minimālās darba algas apmērā un vēl piemaksu darba devējam vai amata meistaram 25 latu apmērā par darba prakses vadītāja nodrošināšanu praktikantam. Savukārt darba devējs vai amata meistars ik mēnesi veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba praksē iesaistīto praktikantu un, ja viņa darbs tiks atzīts par pietiekami kvalitatīvu, maksās par praktikanta darbu virs minimālās darba algas apmēra. Vienlaikus darba devējam jānodrošina jaunietim darbam nepieciešamās iekārtas, instrumenti un izejvielas, kā arī darba iemaņām atbilstošs darba apjoms.
Otrais jaunieviešamais pasākums paredzēts subsidētu darba vietu radīšanai tādiem invalīdiem bezdarbniekiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību vai beiguši bezdarbnieku profesionālās apmācības kursus, tomēr nevar iekārtoties darbā. Šā pasākuma nolūks ir 9 mēnešus nodarbināt invalīdus bezdarbniekus īpaši šim nolūkam radītās darba vietās. Valstī sākumā šā gada laikā pilotprojektā plānots iesaistīt 30 invalīdu bezdarbnieku. Tā sadarbības partneri arī var būt visi darba devēji vai amata meistari. Tāpat kā iepriekšējā programmā, NVD nodrošinās invalīdam minimālo mēneša algu plus pārskaitīs ik mēnesi 25 latus par darbu vadītāja nodrošināšanu viņam. Kad invalīdiem izrādīsies nepieciešams speciāli aprīkot darba vietu, šim nolūkam darba devējam tiks izmaksāta vienreizēja subsīdija 300 latu apmērā. Šīs programmas ietvaros paredzēta invalīdu bezdarbnieku nomaiņa katrā subsidētajā darba vietā pēc katriem deviņiem mēnešiem: tiek lēsts, ka ar šādu laiku būs pietiekami, lai cilvēku padarītu konkurētspējīgu darba tirgū.
Trešais pasākums kopējā pilotprojektā paredzēts sociālu uzņēmumu veidošanā ilgstošajiem un pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem (kas bijuši bez darba 12 mēnešu un vairāk). Šai kategorijai pieder sievietes vecumā no 50 gadiem un vīrieši – no 55 gadu vecuma. Projektā paredzēts katru šādu bezdarbnieku nodarbināt 10 mēnešu šim nolūkam īpaši radītās darba vietās. Pavisam šogad plānots šādi nodarbināt 50 ilgstošo un pirmspensijas bezdarbnieku. Darba devēji, kas vēlas iesaistīties projektā, sagatavo un iesniedz NVD ekonomiski pamatotu un realizējamu biznesa plānu. Ja tas tiek akceptēts, ja tiek pierādīta veidojamā sociālā uzņēmuma dzīvotspēja un atbilstība darba tirgus politikas vajadzībām, apliecināta sociālā uzņēmuma vadītāju profesionālā kvalifikācija un kompetence, tad tiek izveidotas darba vietas minētās kategorijas bezdarbniekiem. Šādā gadījumā NVD apņemas darba devējam pārskaitīt par katru bezdarbnieku minimālo mēneša algu, ar katru gadu pakāpeniski šo summu samazinot līdz 50 procentiem, tas ir, jaunveidotajam sociālajam uzņēmumam attīstoties, tā darbības piektajā gadā valsts subsīdijas bezdarbnieku algām samazināsies līdz 30 latiem mēnesī. Jāpiebilst, ka jaunu darba vietu radīšana izmaksā dārgi, tāpēc NVD paredzējusi katras tās radīšanu subsidēt 500 latu apmērā.
Šie pasākumi, protams, prasa ievērojamus finansu līdzekļus, kuru valstī trūkst. Jautāts, kur tieši paredzēts ņemt naudu pilotprojekta īstenošanai, Nodarbinātības valsts dienesta vadītājs Alvis Vītols paskaidroja, ka šim nolūkam tiks pārdalīta daļa to līdzekļu, kas paredzēti pagaidu sabiedrisko darbu finansēšanai. A.Vītols minēja, ka tādā veidā (kā liecina Eiropas attīstīto valstu pieredze) valsts subsīdijām būs konkrētāka mērķauditorija, tātad arī reālāks labums dažādu kategoriju bezdarbniekiem – tikšot novērsta bezdarbnieku nonivelēšana.
