Holandes, slidskrējēju un tulpju zemes, galvaspilsētā Amsterdamā noslēdzies Eiropas U – 23 čempionāts. Šovasar tā medaļu sadalē veiksmīgi iesaistījās Latvijas valstsvienības dalībnieki no Zemgales.
Holandes, slidskrējēju un tulpju zemes, galvaspilsētā Amsterdamā noslēdzies Eiropas U – 23 čempionāts. Šovasar tā medaļu sadalē veiksmīgi iesaistījās Latvijas valstsvienības dalībnieki no Zemgales.
Mūsu novada sporta cienītāju uzmanību vispirms pievērsa starti šķēpa mešanas sektorā. Valsti pārstāvēja trīs zemgalieši no Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ), trenera Andreja Vaivada audzēkņi, kas, veiksmīgi pārvarot priekšsacīkšu barjeru, iekļuva spēcīgāko duča finālcīņās. Tajās, pirmoreiz pārsniedzot 80 m līniju, zeltu uzreiz «paņēma» vācietis Bernts Lange, bet tālāko medaļu sadalē notika saspringta un nervoza cīņa, kurā savas korekcijas deva arī lietus lāses. Jānis Liepa pēc pirmā mēģinājuma atradās septītajā vietā, pēc otrā – noslīdēja vēl vietu zemāk, līdz ceturtajā mēģinājumā ar 73,36 m izvirzījās uz trešo vietu. Sestajā piegājienā ar 74,26 m to nosargāja, nobīdot uz ceturto vietu Vecumnieku puisi Ainaru Kovalu (73,22 m), bet staļģenietim Andrim Ančkinam neizdevās sasniegt 70 m robežu, un šoreiz – viņam divpadsmitā vieta.
Līdz ar to jau trešo gadu gan Eiropas, gan pasaules elitē esošais Sidrabenes pagasta puisis, Staļģenes pamatskolā pie Aivara un Lailas Nagļiem sporta un šķēpa pamatzinības guvušais Jānis Liepa beidzot saņēma pelnīto balvu – kontinenta bronzas medaļu.
Jāpiebilst, ka šoreiz attaisnojās agrāk izteiktā Skandināvijas sporta zinātnieku doma, ka Baltijas jūras krastos dzīvojošo nāciju vīri ar savām anatomiski antropoloģiskajām īpašībām ir sevišķi piemēroti šķēpa mešanai, jo visi labāko astoņnieka rezultātu īpašnieki ir piejūrieši, uzvarētājam nākot no Vāczemes ziemeļiem, bet otrās vietas ieguvējs (76,74 m) krievs Anatolijs Baranovskis dzimis un audzis Kaļiņingradā.
Arī dāmu cīņās zemgaliešiem tika bronza – to, vīrišķīgi pārvarot sezonas neveiksmes un jūtamo ceļgala traumu, 400 m barjerskrējienā, izcīnīja Irēna Žauna no Bauskas, distanci veicot 57,03 s.
Vēl augstāk kāpa daudzcīņniece, LU studente Līga Kļaviņa, septiņcīņā ar jaunu valsts rekordu (6279 punkti) izcīnot čempiones medaļu. Sacensību laikā jāatzīmē viņas sniegumi augstlēkšanā – 1,93 m, tāllēkšanā – 6,50 m, lodes grūšanā – 14,82 m un noslēgumā, izšķiroties medaļu sadalei, pašaizliedzīgais skrējiens 800 m distancē.
Tādējādi Tukuma pusē augusī sportiste pierādīja, ka latviešu meitenes var būt arī augstas starptautiskas klases daudzcīņnieces. Valsts jauno vieglatlētu apritē viņa ienāca 1993. gadā, būdama trīspadsmitgadīga Engures vidusskolas audzēkne un sporta skolotāja J.Sedliņa vadībā veikdama 1,57 m augstlēkšanā. Vēlāk beigusi MSĢ pie Broņislava Ļaksas, kopš pērnās sezonas Līga trenējas pie Aleksandra Čermakova un Ludmilas Olijares.
Jāpiebilst, ka dienvidu kaimiņiem – Lietuvai – vienīgo medaļu tieši šajā disciplīnā izcīnīja Austra Skujīte, kas, starp citu, lodes grūšanā panāca daudzcīņai ievērojamu sasniegumu – 16,17 m.
Arī ziemeļniekiem igauņiem – bronza Monikai Āavai dāmu šķēpraižu konkurencē. Interesanti atzīmēt, ka igauniska pieskaņa ir vēl divām medaļām – 100 m barjerskrējienā zelts un bronza Zviedrijas dvīņumāsām Suzannai un Jennijai Kalurām (19 gadu vecām), kuras savu uzvārdu mantojušas no igauņu cilmes vecvectēva (t.i., igauniski «kalur» – zvejnieks).
Kopskaitā no 43 Eiropas valstīm vērtējumā pēc medaļu guvuma Latvijai – 14. vieta, kas, ņemot vērā to, ka ieguvēji nāk no viena novada Zemgales, jāatzīst kā veiksmīgs pieskāriens kontinenta sporta karalienes augstākajām virsotnēm.
