Braucot pa pontonu tiltu pāri Lielupei, grūti nepamanīt gružu kaudzi remontējamā tilta pakājē. Atkritumi var būt ceļojuši pat 40 kilometru.
Braucot pa pontonu tiltu pāri Lielupei, grūti nepamanīt gružu kaudzi remontējamā tilta pakājē. Atkritumi var būt ceļojuši pat 40 kilometru.
Neglītās plastmasas pudeles un citi atkritumi tuvu Lielupes krastam paveras katra iebraucēja un pašu jelgavnieku skatam ikreizi, kad tiek šķērsota upe pa pontonu tiltu.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktore Margarita Ūlande pauda viedokli, ka gružiem ceļu pa upes straumi uz leju aizšķērsojusi pagaidu pārbrauktuve. Iespējams, ka daža laba plastmasas pudele ir mērojusi tālu ceļu, jo Lielupes augšteces posms ir garš, tādēļ nevajadzētu ūdens piegružošanā vainot vietējos atpūtniekus vai tilta remontētājus.
«Ziņās» jau tika rakstīts par to, ka 10 procentu no mūsu sadzīves atkritumiem veido plastmasas iepakojumi, kas ir «nemirstīgi». Tukšo taru var nodot pieņemšanas punktos vai izmest speciāli plastmasas pudelēm domātos konteineros. Šajā gadījumā gan būtu bijis labi, ja pudeles vispār tiktu izmestas atkritumu tvertnēs.
Margarita Ūlande spriež, ka pilsētas komunālā dienesta darbiniekiem ar grābekli vajadzētu sapuvušās augu valsts daļas un pudeles iztīrīt. Vienlaikus viņa uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš nenopļautajām ceļmalām un pļavām pilsētas teritorijā. «Salīdzinoši ar citām mūsu valsts pilsētām uz Jelgavas (ne)sakoptību ir kauns skatīties.» Vietās, kur zeme nav privātīpašums, garā zāle nav nopļauta. Līdzīga situācija ir arī dažās privātajās zemes platībās. Tās vajadzētu pārlūkot pašvaldības policijai, lai tiktu ieviesta kārtība.