Vairākkārt dzirdēti izteikumi, ka Eiropas Savienībā visus aplikšot ar vēl vienu nodokli – Eiropas nodokli, no kā finansēšot Eiropas Parlamentu un Eiropas valdību.
Vairākkārt dzirdēti izteikumi, ka Eiropas Savienībā visus aplikšot ar vēl vienu nodokli – Eiropas nodokli, no kā finansēšot Eiropas Parlamentu un Eiropas valdību.
Diskusijās par Eiropas nākotni izskanējusi kritika, ka pašreizējā ES finansēšanas kārtība ir smagnēja un sarežģīta. Arī dažādo nodokļu aprēķini nav tik vienkārši. Par to liecina fakts, ka pat Latvijas Finansu ministrijā neviens neņēmās precīzi izrēķināt, cik Latvijai būtu jāiemaksā ES budžetā kā dalībvalstij – tāpēc aprēķinu veikšanai šogad tika pieaicināts ES finansu eksperts.
Bet minētais nodoklis attiektos uz valsti kopumā, nevis uz ES pilsoņiem. Turklāt tas nedrīkst palielināt līdzšinējo maksājumu apjomu. Eiropas Parlaments ir precīzi noteicis: jauns nodoklis iespējams tikai tad, ja nodokļu maksātājiem nebūs jāmaksā vairāk. Idejas ģenerators ir Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofštads, kurš agrāk vairākkārt aicinājis ieviest ES līmeņa nodokļu sistēmu, kas līdzinātos federālajai nodokļu struktūrai ASV. Tagad, Beļģijas prezidentūras sākumā, diskusijas sākušās ar jaunu sparu.
Dalībvalstu finansu ministri ir noraidījuši Beļģijas atkārtoto aicinājumu. Vienīgie, kas atbalsta Eiropas nodokli, ir Luksemburga un Francija. Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskovisī intervijā radio RTL izteicies, ka vajadzētu ieviest tiešu nodokļu sistēmu ES budžeta finansēšanai. «Es domāju, ka piemērotā laikā būs nodoklis Eiropai,» sacīja Moskovisī. «Tam nevajadzētu būt vēl vienam nodoklim, kas tiktu ieviests papildus pašreizējām nodevām, bet nodoklim, kas aizvieto pārējos,» viņš uzsvēra. Šā gada budžets tiek finansēts no ES muitas un lauksaimniecības nodevām (tas veido 16% no šā gada budžeta), 1% no pievienotās vērtības nodokļa (37% no budžeta) un dalībvalstu iemaksas atkarībā iekšzemes kopprodukta lieluma, bet ne vairāk kā 1,27% no tā (tas veido 47% no budžeta).
