Plāksne pie kādreizējās bērnudārza ēkas Jāņa ielā 4, kas savu laiku kalpojusi arī kā 4. pamatskolas mācību korpuss, vēstī, ka tagad tur atrodas Jelgavas 1. pamatskola. Kopš 2001. gada jūnija.
Plāksne pie kādreizējās bērnudārza ēkas Jāņa ielā 4, kas savu laiku kalpojusi
arī kā 4. pamatskolas mācību korpuss, vēstī, ka tagad tur atrodas Jelgavas 1. pamatskola. Kopš 2001. gada jūnija.
Netālu no skolas tuvējo namu pagalmā satieku zēnus viņu vasaras rotaļās. Jautāju, vai tad tagad nebūs labi, ja skola tepat pie mājām. Trīs no viņiem teic, ka mācoties 2. pamatskolā. Viens labi runā latviski un atzīstas, ka par turpmākajām skolas gaitām vēl īsti nezinot. Līdz šim 1. pamatskolā viņš mācījies klasē, kur visus priekšmetus apguvis latviski. «Krieviski bija tikai krievu valoda,» skaidro zēns, kas 1. septembrī mācīsies 5. klasē. Mājās vēl neesot izlemts – turpināt mācības latviešu vai krievu skolā, puisis izsaka pieņēmumu, ka tā varētu būt skola ar dzimto – krievu mācību valodu. No visiem pieciem tikai mazākais un kautrīgākais atzīstas, ka mācīsies tepat, tagad pie mājām tuvajā 1. pamatskolā.
Neziņa jau aiz muguras
Šovasar «jurģo» trīs skolas: Spīdolas ģimnāzija, 1. un 4. pamatskola. Lai iekārtotos jaunajā mājvietā, pašvaldība tām piešķīrusi līdzekļus. Visvairāk – 12100 latu – 1. pamatskolai, jo, kā atzīst Jelgavas Izglītības pārvaldes saimnieciskās daļas vadītāja Ilze Butkus, ēka salīdzinoši bijusi vissliktākajā stāvoklī. Vismazāk – 1000 latu – tika piešķirts Spīdolas skolai, kas par šiem līdzekļiem varēs pārvietot datorklasi.
Jelgavas 1. pamatskola pērn nosvinēja savu 55 jubileju, un jaunā mājvieta tai ir piektā apmešanās vieta. Visilgākais laiks (no 1958. līdz 1990. gadam ) 3. vidusskolas statusā pavadīts ēkā Uzvaras ielā 10, līdz šai vasarai – O.Kalpaka ielā kaimiņos Tehniskajam licejam. Tagad jāiejūtas jaunajā mājvietā, un, kā atzīst direktore Nata Grīsle, pirmās, varbūt ne visai patīkamās izjūtas, jau aiz muguras.
Skolā ir remonts, direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Valērijs Petrenko informē, ka tiek mainīta grīda 400 kvadrātmetru platībā: 1. stāvā piecos kabinetos un gaitenī («Tā ir iestādes vizītkarte!»), 2. stāvā – fizikas un informātikas kabinetos. Grīdas remontam nepieciešami 3989 lati, materiāls jau iegādāts, linoleju klāj firma «Tranzīts».
Sanitārajiem mezgliem jau izlietoti 1957 lati. No jauna iekārtotas tualetes atbilstoši pamatskolēnu vajadzībām, bet mazajiem bērniem domātais tualešu telpu iekārtojums saglabāts sākumskolēniem. Te strādāja uzņēmums «Mītavas statuss».
Jumtu 844 kvadrātmetru platībā klāja firma «Zemgaļi».
Tiek špaktelētas plaisiņas sienās, balsināti griesti visos kabinetos, pārkrāsoti logi. Jāmaina neesot, šie paši vēl desmit gadu izturēšot, saka saimnieks.
Skolotāji kopā ar vecākiem remontē klašu telpas. Ik dienas skolā darbojas desmit piecpadsmit cilvēku.
Daži mīnusi un plusi
Telpas nav lielas, tāpēc 80 procentu mēbeļu pagaidām novietotas «vecajā» skolā sporta zālē. Daudz kas no inventāra paliks skolas nākamajiem saimniekiem, tur bija piecdesmit klašu telpas, sekcijas, soli, krēsli. «Uz jauno ēku paņēmām līdzi visu, kas skolai nepieciešams,» stāsta V.Petrenko. Šeit gan vairs nebūs divu kabinetu zēnu darbmācībai – metālapstrādei un kokapstrādei – atsevišķi, tagad tie būs apvienoti vienā telpā. Līdz šim te nebija arī mājturības kabineta, kas pamatskolai nepieciešams. Tāpat no jauna jāiekārto bibliotēka, kā arī fizikas, ķīmijas un informātikas kabineti. Tie prasīs rūpīgu darbu, jo tur nepieciešams iekārtot elektroinstalāciju.
Skolas vadība nežēlojas, ka divu informātikas kabinetu vietā būs viens, taču rūpju nots ieskanas, domājot par aktu zāli un sporta zāli. Iepriekšējās telpās svētku reizēs bija pierasts pie 400 kvadrātmetru liela plašuma, tagad būs 64 kvadrātmetri – vienkārši liela klase. Kontrastu jutīs arī sporta skolotāji un audzēkņi, iejūtoties nepilnu 51 kvadrātmetru lielā telpā, turpretim «vecajā» skolā tika izmantotas divas plašas zāles – 640 un 240 kvadrātmetri. «Nekas,» optimistiski saka saimniecības daļas vadītājs, «izmantosim parku, sētu.» Taču ir skaidrs, ka bez telpu īrēšanas sporta stundām iztikt nevar.
Mazākai platībai ir arī savs praktisks labums: vieglāk apsaimniekot. Lielajā skolā Kalpaka ielā neatkarīgi no noslogojuma kārtība bija jāuztur visos 9800 kvadrātmetros. Tagadējās ēkas 1780 kvadrātmetru platība būs krietni pārskatāmāka – atzīst skolas direktore un viņas vietnieks.
Eksperimentālo klašu nebūs
Tomēr ir arī kas tāds, ko mācību iestāde var «ierakstīt» zaudējumos. Sakarā ar darba apjoma samazināšanos vajadzēja atbrīvot divus pedagogus, daži citi gatavojas meklēt darbu skolās, kur lielāka slodze un līdz ar to arī atalgojums.
Taču sešu klašu komplektu samazināšanās Jelgavas 1. pamatskolai nav tikai optimizācijas jautājums. Šīs sešas bija eksperimentālās klases, kurās bērni mācību priekšmetus apguva latviešu valodā. Šogad bija pirmais 6. klases izlaidums. «Pārbaudes liecināja, ka šajās klasēs bērnu zināšanas nav sliktākas kā latviešu skolās, bērni mācījās un bija starp savas tautas pārstāvjiem,» saka direktore N.Grīsle. Aizsāktais netiks turpināts, un turpmāk skolotāji sava darba augļus, kas ieguldīti šajā integrācijas programmā, neredzēs. Klašu ar latviešu mācību valodu nav nevienā Jelgavas mazākumtautību skolā, bet sešu klašu programma latviski cittautu skolā, pēc direktores ziņām, ir tikai dažās skolās visā valstī.
Galvenais – skola saglabāta
Tomēr, kaut arī pārcelšanās radīja neērtības, skolas administrācija ir gandarīta par Domes atrasto skolu tīkla reorganizācijas risinājumu. Tika respektēts to 1. pamatskolas vecāku un pedagogu viedoklis, kas pieprasīja skolas saglabāšanu. Ekonomiskie aprēķini liecināja, ka (citāts no Jelgavas Domes administrācijas parakstīta skaidrojuma «Skolu tīkla reorganizācija Jelgavā» šā gada 30. maijā) «viena bērna uzturēšanas izmaksas šajā (1. pamatskolā – A.O.) skolā ir visaugstākās pilsētā – Ls 317,97 uz vienu bērnu gadā (salīdzinājumam – 4. pamatskolā Ls 190,20 gadā). Ekonomiski racionālākais un arī skolēnu izglītības kvalitātes nodrošināšanai vēlamākais risinājums būtu skolas slēgšana un bērnu izvietošana citās mācību iestādēs, kurās ir pietiekams vietu skaits.»
Kolektīvam, īpaši tiem cilvēkiem, kas skolā mācījušies paši, šurp veduši savus bērnus un tagad – mazbērnus, emocionāli grūti būtu piedzīvot savas skolas slēgšanu, tāpēc atrastais risinājums ir labs ne tikai ekonomiskā ziņā. Ne velti atzinību par veiksmīgu problēmas risinājumu Jelgavas Domes priekšsēdētājam izteica arī Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijas Republikā I.Studeņņikovs.
1. pamatskolas padomes priekšsēdētājs Andrejs Lukjančikovs «Zemgales Ziņām» teica: «Galvenais – skola ir saglabāta. Vienlaikus atrisinātas arī 4. pamatskolas problēmas, viņiem labāk ir lielajā ēkā. Mēs jau sen domājām, ka mūsu nelielajam kolektīvam šī ēka ir par lielu, bet saviem spēkiem vien šo jautājumu atrisināt nebija pa spēkam.»
