Likvidējamās akciju sabiedrības «RAF» administratore Lidija Skreija uzskata, ka Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras apsūdzība ir nelikumīga un pilnīgi neatbilst maksātnespējas procesa patiesajai gaitai.
Likvidējamās akciju sabiedrības «RAF» administratore Lidija Skreija uzskata, ka Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras apsūdzība ir nelikumīga un pilnīgi neatbilst maksātnespējas procesa patiesajai gaitai, kā arī liecina vai nu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju likuma nepārzināšanu vai tīšu ignorēšanu, tā lobējot vienu kreditoru – Finansu ministriju un tās līgumisko pārstāvi maksātnespējas procesā Pareksa banku. Arī kreditoru komitejas pārstāvji administratores rīcību atzīst par likumam atbilstošu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka prokuratūra pēc Finansu ministrijas sūdzības Ģenerālprokuratūrai par RAF administratores rīcību veikusi pārbaudi un nolēmusi uzrādīt L.Skreijai apsūdzību pēc Krimināllikuma 215. panta 2.daļas par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumiem, kas izpaudušies kā tīši darījumi par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citu kreditoru rēķina.
Informē amatā augstāku prokuroru
Administratore L.Skreija tādēļ uzrakstījusi sūdzību amatā augstākam prokuroram. Tajā norādīts, ka jau no maksātnespējas procesa sākuma radies konflikts starp Finansu ministriju un pārējo kreditoru kopumu. Administratore rīkojusies atbilstoši likuma prasībām un pildījusi kreditoru sapulces, bet tās starplaikos – kreditoru komitejas lēmumus. Abas institūcijas apstiprinājušas administratores darbību un uzņēmuma administrācijas izmaksas. Finansu ministrija maksātnespējas likuma noteiktajā kārtībā nekad nav iesniegusi sūdzību par L.Skreijas rīcību, kā arī nav apstrīdējusi tiesā nevienu darījumu.
RAF mantas pārdošana saskaņota ar kreditoru komiteju, ir saņemts rakstisks akcepts arī no Finansu ministrijas. Iegūtie līdzekļi saskaņā ar likumu izlietoti maksātnespējas procesa administrācijas izmaksām (darba algām, ikmēneša maksājumiem par elektrību, apkuri, apsardzi u.tml.). Tāpēc prokurores lēmums RAF mantas atsavināšanu un iegūto līdzekļu izlietojumu klasificēt kā darījumu par labu vienam vai otram kreditoram ir nekompetents.
Strīds par nodrošināto kreditoru turpinās
Sūdzībā prokuratūrai L.Skreija izteikusi neizpratni par to, kā prokuratūra var uzņemties tiesas kompetenci un, ignorējot kreditoru sapulci kā augstāko maksātnespējas procesa institūciju, lemt par labu kādam no kreditoriem (šajā gadījumā Finansu ministrijai), kaut gan administratora rīcība nav pierādīta par prettiesisku ar tiesas lēmumu. Vēl aizvien pastāv civiltiesiskais strīds par Finansu ministrijas kā nodrošinātā kreditora statusu, par ko Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā administratore iesniegusi prasību atzīt par spēkā neesošu 1994. gadā noslēgto ķīlas līgumu starp Banku «Baltija» un akciju sabiedrību «RAF», kā arī atzīt, ka Finansu ministrijai un Pareksa bankai kā tās līgumiskajam pārstāvim prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar ķīlu. Ne ministrija, ne banka joprojām nav uzrādījusi ķīlas līguma oriģinālu, uz RAF nekustamo īpašumu nav reģistrēta hipotēka. Arī Jelgavas tiesu izpildītāju kantorī līdz uzņēmuma maksātnespējai nav ieraksta par ķīlu. Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzē nav ziņu par ķīlas reģistrāciju. RAF mantas apķīlājums nav reģistrēts uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrācijas nodaļā. Ķīla turklāt reģistrējama līdz uzņēmuma maksātnespējas atzīšanai. Kad tā iestājusies, Civillikums ķīlas reģistrēšanu vairs nepieļauj. Tātad Finansu ministrija nav ieguvusi nodrošinātā kreditora tiesības un uzskatāma par nenodrošināto kreditoru.
Ministrija bijusi nolaidīga
Prokuratūras centienus izrēķināties ar administratori, ignorējot likumu un kreditoru kopuma intereses, lai prettiesiski nodrošinātu Finansu ministrijas interešu apmierināšanu, L.Skreija traktē kā cenšanos attaisnot ministrijas nolaidīgo rīcību, ko 1995. gadā pēc Bankas «Baltija» bankrota konstatējusi Valsts kontrole. Tās aktā secināts, ka G-24 kredīta līdzekļi – trīs miljoni ASV dolāru – izlietoti citām vajadzībām un RAF biznesa plānā minētie kredīta ņemšanas iemesli bijuši nepatiesi. Kredīta atgūšana ir apšaubāma, tomēr Finansu ministrija sankcijas pret kredīta ņēmēju nav veikusi. Tātad ministrija zināja par problēmām, bet līdz maksātnespējas atzīšanai 1997. gada pavasarī nedarīja neko, lai likumīgi nostiprinātu savas kā nodrošinātā kreditora tiesības.
Administratore Finansu un ekonomisko noziegumu prokuratūras virsprokurorei lūdz apturēt apsūdzības uzrādīšanu līdz sūdzības izskatīšanai likumā noteiktajā kārtībā, kā arī atcelt lēmumu par L.Skreijas saukšanu pie kriminālatbildības.
L.Skreija uzskata, ka viņas lieta ir politizēta un tam ir apliecinājumi.
Aktivitātes tendenciozi vērš vienā virzienā
RAF administratores interešu pārstāvis, zvērināts advokāts Indulis Brodiņš sola vajadzības gadījumā iesaistīties procesā un uzsver, ka apsūdzība nav uzskatāma par pamatotu, jo kreditoru prasījumus administratore līdz šim nav apmierinājusi, bet segusi vienīgi administrācijas izmaksas. Tādējādi L.Skreijas darbībā nav nozieguma pazīmju. Viņš pieļauj, ka prokuratūra apsūdzību vēlas uzrādīt, pakļaujoties kāda ietekmei.
RAF kreditoru komitejas priekšsēdētājs Viktors Kausiņš uzsver, ka jūlija beigās kreditoru komiteja izteikusi atbalstu L.Skreijai un viņas darbība bijusi korekta un likumīga. Savukārt komiteja savas iespējas šobrīd esot izsmēlusi.
V.Kausiņš uzskata, ka juridiski RAF nav nodrošinātā kreditora, jo L.Skreijas lēmumu atzīt Finansu ministrijas interešu pārstāvi Pareksa banku par nenodrošināto kreditoru neviens nav atcēlis. Kreditoru pārstāvji neizprot, kāpēc L.Skreijas rīcībai ir tāds pretspars, lai gan viņa visu ir saskaņojusi ar kreditoru sapulci un kreditoru komiteju. Sapulce ir apstiprinājusi administrācijas izdevumus. Tajā pašā laikā kreditoru sapulce nav akceptējusi administrācijas izdevumus – vairāk nekā 240 tūkstošus latu par laiku, kad administratora pienākumus veica Privatizācijas aģentūras pilnvarots pārstāvis A.Raudiņš. Turklāt iepriekšējais administrators jau līdz bankrota procedūras sākšanai nelikumīgi bija iztirgojis vērtīgas mantas, lai gan bez kreditoru sapulces lēmuma nav tiesīgs atsavināt mantu. Kreditoru komiteja sūdzējusies, bet reakcijas nekādas. Neviena atbilde nav saņemta uz sūdzībām par to, kāpēc atbildīgās institūcijas nav novērtējušas Valsts kontroles slēdzienu. Tas vairumā kreditoru nostiprina pārliecību par tendenciozu un jurista necienīgu rīcību.
