Piebalgas pusē ciemojos pēc Līgo svētkiem. Zosēni, pagasts, ko jau divus gadus pēc kārtas Saulgriežu svētkos apmeklē arī Valsts prezidente, pieklusis.
Piebalgas pusē ciemojos pēc Līgo svētkiem.
Zosēni, pagasts, ko jau divus gadus pēc kārtas Saulgriežu svētkos apmeklē arī Valsts prezidente, pieklusis – no Gatartas līdz Zosēniem nesastopam nevienu mašīnu, un pie vienas no retajām mājām vietējo ceļu zinātāju nākas ilgi ūjināt.
Estrāde, kas divus gadus nes Baņutas vārdu, arī šogad pulcēja dažādu novadu līgotājus, dancotājus un operas māksliniekus. Estrādes kalns ar pagāniskiem akmeņu krāvumiem un baltām solu rindām pretējā piekalnē tūlīt pēc svētkiem – tīrs un nepiegružots. Ainavā visapkārt – nelieli dīķīši, un katram klāt uzraksts uz plāksnītes: «Jaunpiebalga», «Vecpiebalga», «Drusti», «Ineši», «Taurene», «Skujene» – katram pagastam savs.
Krāšņā vietā piekalnē vecsaimniecība ar visām klasiskajām ēkām. Klētiņā esot iekārtota latviešu glezniecības vecmeistaru darbu ekspozīcija. Saimnieks ilgi meklē atslēgu, līdz atrod īsto. Gleznu nav, taču var aplūkot fotoattēlus par 2000. gada Līgo svētku svinēšanu. Klētiņa tukša, par tās bagāto mūžu liecina vien ar zīmuli vilkti uzraksti uz sienām: mieži – tik un tik pūru, auzas, zirņi… Vēl četrdesmito gadu vidū kāda roka blakus apcirkņiem vilkusi saimniecības rēķinus…
Pošamies projām, vēl uzmezdami acis sakoptajam, lielajam Skrāģu krogam. Saimnieks ir iznācis uz ceļa un aicina: «Es jums vēl ko parādīšu.» Viņš ielaiž Skrāģu kroga dienvidu galā izstādi skatīties. Ar ķieģeļiem nobruģētas renes grīdā liecina par to, ka te pirms kādiem piecpadsmit divdesmit gadiem turētas govis. Renes rūpīgi nobruģētas ar ķieģeļiem, kas, staigājot gar fotogrāfijām, zem kājām dīvaini grab.
Neparastajā izstāžu telpā izkārtoti fotoattēli ar Alfrēda Kalniņa operas «Baņuta» iestudējumu ainām no 1920. līdz 2000. gadam. Redzamas dažu dokumentu kopijas un palielināta operas libreta autora Artūra Krūmiņa ģīmetne. Viņš arī ir Zosēnu popularitātes īstais «vaininieks»: Nacionālās operas režisors Guntis Gailītis ideju par «Baņutas» izrādi Zosēnos 1999. gadā izloloja sava senča, kas dzimis tepat Piekalnēs, arhitekta un libreta autora piemiņai. Skatos bildē: Gailītis patiesi līdzīgs «Baņutas» sacerētājam jaunībā. Saku to saimniekam, viņš tā drusku nosmīn, ka man jājautā – vai viņš jums kāda rada? Jā, operu režisors ir mans brālis! Taču muzejiskā vietiņa «Piekalnes» ir apdzīvota tikai vasarā. Lai sarīkotu Līgo svētkus, izdots daudz naudas, saka Gailīša brālis un vedina uz vēl vienu izstādi – fotomākslinieks Juris Kalniņš bildējis Piebalgu no putna lidojuma.
«Vai tad negatavojaties naudu iekasēt no apmeklētājiem?» interesējamies. Saimnieks rāda – te, apakšā, ir vecais bruģis, kad to attīrīsim, tad ņemsim maksu par automašīnu stāvvietas izmantošanu, viņš smej.
Latvija kļūst sakoptāka – domāju līdz brīdim, kad šķērsojam Rīgas – Gulbenes nesen pamesto dzelzceļa stigu, ko Zosēnu pagastvecim tā arī neizdevās nosargāt.
