Mūsdienās kaķis šķiet tikpat ierasts kā dienasgaisma. Reti kādam vispār ienāk prātā iedomāties par savdabīgā četrkājaiņa izcelsmi, ja neskaita puspajokam minēto uzvedības līdzību ar leopardiem un viņiem līdzīgiem mednieciski noskaņotiem radījumiem.
Mūsdienās kaķis šķiet tikpat ierasts kā dienasgaisma. Reti kādam vispār ienāk prātā iedomāties par savdabīgā četrkājaiņa izcelsmi, ja neskaita puspajokam minēto uzvedības līdzību ar leopardiem, tīģeriem un viņiem līdzīgiem mednieciski noskaņotiem radījumiem.
Daudzās valstīs peļu junkurs popularitātes ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām, piemēram, ASV tas izplatības ziņā jau daudzus gadus ir absolūts līderis, un kaķu kopskaits šajā valstī pašreiz ir tuvu septiņdesmit miljoniem. Turēt šo dzīvnieku mājās nenozīmē tikai uzņemties papildus rūpes, jo četrkājainis cilvēkam mēdz lāgiem atdarīt ar labu. Ārsti kaķa turēšanu iesaka depresīviem un stresa pārņemtiem cilvēkiem negatīvo auru noņemšanai; gulēdams uz cilvēka muguras, šis dzīvnieks palīdz atbrīvoties no radikulīta un līdzīgām kaitēm. Un, protams, laukos bez peļu mednieka nu nekādi.
Atskatoties tālā vēsturē, var secināt, ka (līdzīgi kā Indijā govis) Senajā Ēģiptē kaķis bijis ļoti svēts dzīvnieks, un tā nogalināšana tikusi uzskatīta par smagu noziegumu, kas sodāms ar nāvi.
Mājas kaķa ciltstēvs ir Āfrikas savvaļas kaķis, turklāt šī suga ir sastopama vēl joprojām. Taču, par spīti savvaļas izcelsmei, mājas kaķim nepiemīt medību instinkts – tieksme medīt var būt vai nu iedzimta, vai arī iegūta, dzīvojot savvaļā. Ja kaķenei, kas nemedī, piedzimst kaķēni, iespējams, ka tie medīt nekad tā arī neiemācīsies.
Bieži dzirdamas anekdotes un reālu notikumu pārstāsti par kaķu izdzīvošanas instinktiem un lielisku orientēšanās spēju. Piemēram, tikko kā knapi no «jūrskolas» izglābies kaķēns pats atradis ceļu uz mājām u.c. Izrādās, tas pat vismazākajā mērā nav pārspīlējums, jo kaķi, tāpat kā putni, orientēšanās nolūkos izmanto savu bioloģisko pulksteni, tas ir, viņi pilnībā sajūt saules stāvokli (saullēkts, dienas vidus, nakts u.t.t.) un Zemes magnētisko lauku. Ar to arī izskaidrojams fakts, ka, pat aiznests tālu no mājām, kaķis vienmēr atradīs ceļu atpakaļ, taču tajā pašā laikā nepratīs atrast savus prombūtnē esošos saimniekus. Bieži tiek uzskatīts, ka kaķis savus izkārnījumus slēpj aiz iedzimtas tīrības, taču izrādās, ka tā ir vēl viena – izdzīvošanas – instinkta izpausme, jo šādi tiek slēptas pēdas no ienaidniekiem. Mājas kaķiem, tā, protams, ir tīrīguma izpausme un labas audzināšanas rezultāts.
Par spīti spīdīgajiem redzokļiem, kaķiem tumsā tie nekalpo par lukturiem (gaismā gan nekas nepaslīd garām nepamanīts), un kaķi pilnīgā tumsā, tāpat kā cilvēki, neredz pilnīgi neko, taču orientēties spēj ar ožas, dzirdes, ūsu un fenomenālo skaņu uztveršanas spēju palīdzību. Kas attiecas uz dzirdi, tad te jāpiemin arī izņēmumi – balti kaķi ar zilām acīm, kuru lielākā daļa jau kopš dzimšanas ir pilnīgi kurli. Toties pārējie uztveršanas orgāni arī baltajiem eksemplāriem darbojas nevainojami.
Zinātnieki, kas nodarbojas ar kaķu pētīšanu, nemēdz lietot vārdu salikumu «kaķis pieder», tā vietā sakot «dzīvo kopā ar…» dzīvnieka neatkarīgā rakstura dēļ, lai arī mājas kaķi kopumā neapšaubāmi pieskaitāmi pie mīlīgiem dzīvniekiem. Atšķirībā no suņiem kaķi nekad nereaģēs uz saimnieka saucienu vai aicinājumu tad, ja paši to negribēs, turklāt izteiktāk savu neatkarību demonstrē tieši kaķenes. Atkāpes no šā principa iespējamas tikai tad, ja dzīvnieks ir pilnībā atkarīgs no sava saimnieka barības ziņā un pastāvīgi tiek turēts pusbadā.
10 fakti par kaķiem
Pirmā kaķu izstāde notika 1871. gadā Kristāla Pilī (Crystal Palace), Londonā.
Lielbritānijā tiek uzskatīts, ka melni kaķi nes laimi.
Desmit kaķa dzīves gadi atbilst sešdesmit cilvēka dzīves gadiem. Gadu vecs kaķēns pielīdzināms astoņpadsmitgadīgam cilvēkam.
Kaķi spēj izdot vairāk nekā simts dažādu skaņu (suņi – tikai ap desmit).
Pasaules resnākais kaķis mira ar elpas trūkumu, un tajā brīdī bija nedaudz vairāk nekā 21 kilogramu smags un nepilnu metru garš. Dzīvnieka kakla apkārtmērs bija 38 centimetri, vidukļa – 83 centimetri.
Vismazākais pasaules mincis ir Himalaju Persiešu šķirnes eksemplārs vārdā Tinkertojs. Viņa skausta augstums ir nepilni septiņi centimetri, bet garums – 19 centimetru.
Visvecākā pasaules kaķene nodzīvoja trīsdesmit četrus gadus.
Māte rekordiste ir kaķenīte vārdā Dastija, kas savas dzīves laikā dzemdējusi pavisam 420 kaķēnu.
Vislielākais metiens reģistrēts kādai Birmas Siāmas kaķenei, kas vienā reizē pasaulē laidusi 19 mazuļu, no kuriem dzīvi piedzimuši 15.
Par viscienījamākajā vecumā dzemdējušu uzskatāma Kittija, kas 1987. gadā laidusi pasaulē divus kaķēnus, būdama 30 gadu veca.
