5. augustā ir 16. Jelgavas aizsargu pulka dibināšanas 82. gadadiena. Jelgavas aizsargi jau 1919. gadā palīdzēja Latvijas karaspēkam vajāt bēgošos bermontiešus.
5. augustā ir 16. Jelgavas aizsargu pulka dibināšanas 82. gadadiena. Jelgavas aizsargi jau 1919. gadā palīdzēja Latvijas karaspēkam vajāt bēgošos bermontiešus. Tā paša gada 5. decembrī toreizējais apriņķa priekšnieks E.Bārs uzdeva aizsargu nodaļas dibināt visos pagastos. Tas arī tika izdarīts.
1925. gada 7. jūlijā apriņķa valde aizsargu pulkam dāvināja karogu ar devīzi «Modri stāvam sargu vietās, lai var brīvi Latvija zelt». Visā pastāvēšanas laikā pulks pievērsa uzmanību militārām apmācībām, kultūras pasākumiem un sporta nodarbībām. Ar sportu galvenokārt nodarbojās jaunsargi.
Kādreizējā Jelgavas aizsargu namā tagad mitinās «Junda», pulka īpašumā un pārziņā bija Raiņa parks, tam piederēja nami Elejā, Jaunaucē, Lielplatonē, Mežmuižā un citur. Pulkā bija 4 bataljoni, 2 jātnieku divizioni, 6 jātnieku eskadroni, 12 rotu, 41 nodaļa, 12 vadu, motorizētā vienība, 42 aizsardžu pulciņi, 38 sporta pulciņi, 9 pūtēju orķestri, 8 kori un vairāki stīgu orķestri.
Aizsargu organizāciju sagrāva okupanti 1940. gadā. Aizsargi un viņu komandieri tika iznīcināti. Daudzi aizgāja partizānos, vēlāk leģionā, pēc 1945. gada – atkal partizānos.
Aizsargu organizācija Latvijā tika atjaunota 1992. gadā, Jelgavā – 1993. gadā.
Ēriks Narkevics,
Nacionālās partizānu apvienības Jelgavas nodaļas priekšnieks, aizsargu komandieris
