Visiem atmiņā Trešās atmodas sākuma gadi, kad vietējie iedzīvotāji vēl daudz ziņoja par iznīcībai nolemto latviešu leģionāru un citu tautību karavīru apbedījuma vietām.
Visiem atmiņā Trešās atmodas sākuma gadi, kad vietējie iedzīvotāji vēl daudz ziņoja par iznīcībai nolemto latviešu leģionāru un citu tautību karavīru apbedījuma vietām, kad notika daudzu balto krustu iesvētīšanas patriotiskās ceremonijas ar padomju laikos aizliegtajiem Latvijas karogiem.
No tā laika pagājis vairāk nekā desmit gadu. Daudzi no toreizējiem palīgiem, kas varēja uzrādīt apbedījumus, nav vairs mūsu vidū. Nokavēts ilgs laiks. Tikai šogad, pateicoties Vācijas kritušo karavīru kapu kopšanas tautas savienības, Latvijas Brāļu kapu komitejas un Jelgavas pilsētas Domes atsaucībai un atbalstam, sākti plaši zondēšanas un ekshumācijas darbi kritušo karavīru pārbedīšanai. Latviešu leģionārus guldīsim Lestenes Brāļu kapos, pilsētā kritušos vāciešus – Jelgavas Miera, bet rajonā – Saldus novadnieku kapos.
Jau aprīlī sākta darbu atļauju pieprasīšana un noformēšana, kas prasa daudz rūpju parakstu savākšanas darbā. Bet iestāžu vadītāji ir atsaucīgi un cenšas palīdzēt. Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļai uzticēts veikt zondāžas un sīko apbedījumu ekshumācijas darbus, ko sākām maija beigās. Strādāts Līvbērzes, Kalnciema, Valgundes, Ozolnieku, Cenu un Sidrabenes pagastos. Izrakti 23 vācieši un 1 latvietis – Namiķis Arnolds. Lielākie apbedījumi konstatēti pie Valgundes un Skuju skolas Jaunpēterniekos un pie Mazapaļiem Sidrabenes pagastā, kur, pateicoties vietējo iedzīvotāju un Padomes priekšsēža Jāņa Vīganta atsaucībai, atklāti vēl daudzi neapzināti apbedījumi. Vēl darbi nevienā pagastā nav pabeigti, gaida Svēte, Platone, Eleja, Jaunsvirlauka, Glūda, Jelgava un citi pagasti. Tādēļ uzaicinu visus, kam ir vēl kāda informācija, iesniegt to kopā ar plānu Raiņa ielā 3 – 23. Tālrunis 3021600.
Pārbedīšanas darbus Jelgavā sāka arī mehanizētā saldenieku grupa Gunāra Rozenfelda un Aināra Vēja vadībā ar zondēšanu Līvbērzē pie Līvu muižas (Šteinfeldes). Bet bez rezultātiem. Kā vērojams, tieši Līvbērzē notikusi padomju laikā vislielākā barbarisma izpausme kritušo karavīru kapu iznīcināšanā, jo tiem virsū uzrakti padomju karavīri, uzceltas siltumnīcas utt.
Zondējot Cenu pagasta Jaunpēterniekos, atklājās kritušo karavīru kapu apgānīšanas fakti. Viens kaps bija iztīrīts pilnīgi, bet otrā atstāts vācu karavīra naglotais zābaks. Kā informēja vietējie iedzīvotāji, šo antihumāno darbu veikuši topošie mediķi – studenti. Kad sāksies lielā apbedījuma ekshumācija ar ekskavatoru, būs interesanti noskaidrot, cik karavīru pīšļi izmantoti necilvēciskās rīcības rezultātā.
Minētā grupa laikā no 1994. gada, sākot no Baltijas jūras krastiem līdz Jelgavai, izrakusi jau 9000 kritušo, tajā skaitā šogad 1400. Pašlaik viņi strādā pie bijušās Valgundes skolas, kur padomju gados ierīkoja skolas sporta laukumu. Pagastā esošo apbedījumu apzināšanā daudz darījusi Erna Kalniņa. Pirms darba Valgundē mehanizētā grupa strādāja Kalnciemā, kur tiem savu atbalstu sniedza Ilmārs Kaktiņš. Valgundes pagasta priekšsēdētājs Edgars Turks apgādājis saldeniekus ar teicamām naktsmītnēm. Visur vērojams tautas atbalsts. Tālāk iecerēts veikt pārbedīšanu vācu gūstekņu kapos Ozolpilī un Bērzu civilajā kapsētā, kas prasīs lielu darbu, jo Bērzu kapos uzbērta smilts līdz 1 m biezā kārtā, bet pie Ozolpils pāri uzbūvēts ceļa uzbērums, un līdzās – katlumāja.
Nav izdevies atrast no Vācijas saņemtajā kritušo karavīru apbedījumu sarakstā Jelgavas rajonā, kur par nožēlu nav minēti pagastu nosaukumi, šādas vietas: Dambji (50 kritušie), Dimzas (66), Ķesteri (28), Klāvi (20), Lullas (20), Purva krogs (30), Rumbas (23), Šteinfelde (50), Veckrogi (23), Zariņi (49), Ziemeļi (38) un Stūri (10). Ņemot vērā, ka 1944. gadā Jelgavas apriņķis bija lielāks, minētās vietas tagad var atrasties citu rajonu robežās. Zinātājus lūdzu atsaukties. Minētais kritušo skaits ir tikai maza daļa no Otrā pasaules kara upuru skaita Jelgavas pilsētā un novadā. Tas uzskatāmi parāda kara postu, ciešanas un varmācību. Lai novērstu jaunu karu izcelšanos un informētu sabiedrību par to sekām, Vācijā karos kritušo kapu aprūpei pievērš lielu vērību ar devīzi «Mūsu darbs mieram!», apkopjot un izveidojot arī padomju karavīru brāļu kapus.
Par Vācijas tautas lielo pienākuma apziņu un morāli liecina arī gadskārtējās vācu jauniešu darba nometnes darbība Pirmā pasaules kara kauju laukos ierīkotajās karavīru kapsētās Kalnciema un Ložmetējkalna rajonā. Līdztekus viņiem kopīgi strādā arī jauniešu grupa no Latvijas. Šogad par savu apmešanās vietu Brēmenes jaunieši izvēlējušies Kalnciema vidusskolu. Aktīvi darbojās arī Lestenes Brāļu kapu pārbedītāju grupa leģionāra Edgara Skreijas vadībā. Viņi strādāja pie Sātu baznīcas, Jaunpils «Sveikuļu» kapos, bet tagad Blīdenes – Remtes rajonā. Domāju, ka rudens pusē arī no Jelgavas varēsim Lestenē pārbedīt ap 60 – 70 leģionāru. Bet šajā darbā ikvienam roka jāpieliek!
