Ja negaiss pārsteidzis klajā laukā, nav ieteicams pārvietoties un meklēt patvērumu zem kokiem.
Ja negaiss pārsteidzis klajā laukā, nav ieteicams pārvietoties un meklēt patvērumu zem kokiem. Esot mežā, vislabāk meklēt blīvi saaugušus kokus vai krūmājus. Tomēr visdrošāk
var justies slēgtā telpā.
«Ūdenim iztvaikojot, gaiss paliek mitrāks, un, lai arī cilvēkiem reizēm liekas, ka tas ir smagāks, patiesībā ir otrādi. Mitrs gaiss ir vieglāks par sausu, un tas ceļas augšup. Tāpēc veidojas mākoņi. Attiecīgi aukstais gaiss nāk lejā un veidojas gaisa strāvas, kuru mijiedarbībā notiek elektrizēšanās. Līdz ar to mākoņi uzlādējas līdz milzīgiem potenciāliem. Izlāde notiek pa vieglāko ceļu – vai nu tuvāk ir kāds mākonis ar pretēju zīmi, vai arī uz kāda augstāka objekta uz zemes,» par zibens rašanos stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fizikas katedras vadītājs profesors Dr.habil.sc. ing. Uldis Iljins.
Neapstrīdama ir vecā patiesība, ka zibens sper augstākajos objektos. Tomēr gadās, ka tas iesper kādā zemākā vietā, lai arī blakus atrodas arī augsti objekti. «Tā gadās, visticamāk, tāpēc, ka gaiss nav īsti homogēns un zibenim varbūt tajā vietā ir vieglāk tikt cauri nekā uz augstāko objektu,» skaidro U.Iljins.
Taču parasti cieš augsti objekti, piemēram, lieli koki. Ir uzskats, ka visbiežāk zibens sper lielos ozolos, it kā tāpēc, ka tie aug āderu krustpunktos. U.Iljins gan pauž citu viedokli: «Ticamāk, ka pie zibens spēriena tieši ozolos vainojams ir to garums, nevis āderu krustpunkti. Turklāt neviens vēl nav pierādījis āderu esamību.»
Visdrošākā vieta, kur atrasties negaisa laikā, ir mājas, darbavieta vai jebkura cita slēgta telpa. Arī automašīnā var paslēpties, tas pat ir ieteicams. Katrā gadījumā labāk ir sēdēt automašīnā, nekā būt vienam pašam klajā laukā.
Vaļējs logs neesot bīstams arī lielā negaisā, taču kāda vēja plūsma var ienest mājā lodveida zibeni. Izrādās, negaisa laikā bīstamas var būt fiziskas aktivitātes. U.Iljins pastāstīja, ka, ja zibens iesper, piemēram, zemē blakus cilvēkam un elektriskais lādiņš ceļo pa vienu kāju augšup un, neatrodot izeju, pa otru kāju lejup, vislabākais ir stāvēt ar abām kājām cieši kopā, lai zibens ceļš ir pēc iespējas īsāks un neskar dzīvībai svarīgus centrus. Tieši tāpēc grūtāk ir dzīvniekiem, jo viņiem lādiņa ceļš ir lielāks un skar arī šos dzīvībai bīstamos centrus.
Zibens var pārlēkt no blakusesošiem cilvēkiem tad, ja viņi, piemēram, ir sadevušies rokās. Negaisa laikā pilnīgi noteikti nav ieteicams atrasties ūdenī.
