Tuvākajos mēnešos Latvijā gaidāms inflācijas pīķis

Patēriņa cenas Latvijā vēl turpina augt, taču tuvākajos mēnešos Latvijā ir gaidāms inflācijas maksimums un nākamā gada sākumā inflācija Latvijā sāks mazināties. Kā liecina Centrālās statistiskas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 22,2 % salīdzinājumā ar 2021. gada septembri, savukārt salīdzinājumā ar augustu cenas Latvijā ir kāpušas par 1,6 %. Līdz gada beigām inflācija Latvijā varētu sasniegt pat 25 %, tomēr pasaulē inflācija vairs nav vienvirziena ceļš un straujais dabas resursu cenu lēciens vismaz daļēji ir apstājies, savukārt atsevišķu resursu, piemēram, metālu un pārtikas, cenas ir sākušas pat samazināties.

Energoresursu cenas Eiropā gan joprojām ir ļoti augstas, un tās tikai tagad pilnā mērā sāk atspoguļoties mūsu siltumenerģijas tarifos. Septembrī siltumenerģijas cenas Latvijā pieauga par 9,2 % un salīdzinājumā ar 2021. gada septembri tās ir pieaugušas par 58,7 %. Savukārt elektroenerģijas, gāzes un cietā kurināmā inflācija septembrī bija 90-110 % robežās.

Tāpat septembrī par 1,9 % pieauga pārtikas cenas un pārtikas produktu gada inflācija sasniedza 27,7 %. Inflācijas procesi arvien vairāk ir redzami arī pakalpojumu nozarēs. Piemēram, atpūtas un izklaides pakalpojumu cenas gada laikā ir augušas par 7,8 %, izglītības – 7,1 %, savukārt izmitināšanas un ēdināšanas – 15,9 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visu pakalpojumu cenas Latvijā septembrī pieauga vidēji par 9,7 %.

Gada atlikušajos mēnešos inflācija Latvijā varētu sasniegt pat 25 %, savukārt nākamā gada sākumu tā beidzot varētu sākt krist. Pasaulē dabas resursu cenas vairs nekāpj, un kopš pavasara augstākā līmeņa pārtikas, metālu, kā arī naftas cenas pasaulē ir sarukušas par gandrīz 20 %. Arī pēc pandēmijas deficītu periods ir beidzies – daudzās nozarēs noliktavas atkal ir piepildītas un jaunie pasūtījumi pasaules rūpniecībā sāk samazināties, savukārt konteineru pārvadājuma izmaksas starp Ķīnu, ASV un Eiropu ir sarukušas teju par 80 % no to augstākā līmeņa pērnā gada beigās. Tikmēr pasaules pārtikas cenas kopš aprīļa ir sarukušas par gandrīz 14 %, un tuvākajos mēnešos tam vajadzētu sākt atspoguļoties arī Latvijas veikalos.

Tāpat inflāciju ierobežo arī Eiropas Centrālās bankas monetārā politika un procentu likmju kāpums eirozonā. Tas ir nepieciešams, lai inflācija nekļūtu noturīga, taču OPEC+ lēmums samazināt naftas ieguvi ir atkal palielinājis naftas cenas, un tas apgrūtinās cīņu ar inflāciju.

Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad būs ap 17-18 %, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt ap 8 %. Inflācijas gaidāmais kritums, protams, ir laba ziņa, taču zemākas inflācijas cena būs izaugsmes bremzēšanās un, visticamāk, recesija.

Jaunie pasūtījumi Latvijas rūpniecībā jau sarūk, augstās pārtikas un enerģijas cenas mazina iedzīvotāju pirktspēju, un to arvien vairāk jūt dažādas tirdzniecības un pakalpojumu nozares. Tāpat pakāpeniski sāk pasliktināties arī situācija darba tirgū, tādēļ tuvākie 6 līdz 12 mēneši Latvijas ekonomikā būs sarežģīti.

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists

Foto: publicitātes