Kādam zemniekam no senčiem mantotā saimniecības lielākā vērtība – mežs – bija izcirsts un kokmateriāli pārdoti.
Kādam zemniekam no senčiem mantotā saimniecības lielākā vērtība – mežs – bija izcirsts un kokmateriāli pārdoti. Nelielā apstrādātā zemes platība viņam vairs varēja nodrošināt tikai minimālus iztikas līdzekļus. Vai tiešām būs bankrots?
Kādu dienu zemnieks pārstaigāja izcirtumu, kur pirms dažiem gadiem vēl bija slaidu priežu mežs, un vēroja tā vietā viļņojam kazrožu audzi, kas tikko sākusi ziedēt. Sārtajos ziedos zumēt zumēja kamenes un bites.
Kazroze – izcils medus augs
Mājās pārnācis, viņš ielūkojās «Lauksaimniecības enciklopēdijā». Tur par kazrozi (galvenokārt Epilobium angustifolium) rakstīts, ka bites jūnijā un jūlijā no tās var ienest apmēram 300 kilogramu medus no hektāra. «Bet tas taču mūsdienu cenās var dot apmēram 1200 – 1300 latu no hektāra!» parēķināja saimnieks. Turklāt enciklopēdijā bija atzīmēts, ka no bišu savāktajiem kazrožu ziedputekšņiem var iegūt daudz propolisa. Tā zemniekam radās doma, ka šis interesantais augs, kas «Lauksaimniecības enciklopēdijā» gan ir dēvēts par nezāli, varētu viņam palīdzēt izvairīties no bankrota.
Nevarēdams vietējā literatūrā atrast sīkākas ziņas par kazrozi, zemnieks lūdza mani par to uzrakstīt zinātniski populāru rakstu. Mans stāstījums īsumā ir šāds.
Altaja, Novosibirskas, Habarovskas novada biškopji jau sen gūst lielus ienesumus, izvedot savas bišu saimes kazrožu ganībās izcirtumos un nesen izdegušās mežu un kūdrāju platībās. Sibīrijas biškopji uzskata, ka kazrozes ir pasaulē visstiprākais medusdevējs augs.
Kazrozes tēja – konkurents
Latvijā zemnieki pirms vairākiem simtiem gadu kazrožu tēju sekmīgi lietojuši, lai izdzīvojušie atspirgtu pēc mēra sērgas. Vēlāk šīs labās zāļu tējas lietošana aizmirsusies.
Kurzemes un Kijevas hronikās kazrožu tēja (Čāąķ ÷ąé) minēta jau 12. gadsimtā. To slavējuši arī Maskavas un Sanktpēterburgas celtnieki. Vēl ir saglabājusies Sibīrijas plašumu mednieku tradīcija medību namiņos līdzās malkai atstāt pie sienas maisiņu ar tējas maisījuma sauju, kurā galvenā sastāvdaļa ir kazrozes.
Hronikās ir ziņas, ka viduslaikos no Krievijas uz Eiropu ir izvesta īpaši sagatavota kazrožu tēja – galvenokārt no ziediem, taču arī šā auga lapas satur ļoti daudz C vitamīna. Izrādās, ka 19. gadsimtā Krievijā sagatavotā kazrožu tēja Eiropā ir bijusi ļoti iecienīta un pieprasīta. Tā, Anglija ik gadu no Krievijas iepirkusi desmitiem tūkstošus pudu šīs tējas, kas konkurējusi ar Indijas tēju.
Diemžēl kazrožu tējas izgatavošanas tehnoloģijas noslēpums ir zudis. Ir zināms tikai, ka žāvētie ziedi ir berzti ar balto mālu, kam arī ir vairākas ārstnieciskas īpašības.
Kazrožu tējas lielākais rūpnieciskās sagatavošanas centrs bijis Kaporjē pie Sanktpēterburgas. Pilsētas gubernatoram ir bijusi speciāli no cara izdota licence, kas nodrošinājusi Kaporjes uzņēmuma un transporta līdzekļu precīzu darbu. Tas savukārt devis zelta naudu valsts kasē.
Medicīnas zinātņu doktors Aleksandrs Gračevs atceras, ka viņa vecmāmiņai Maskavā ir piederējušas maiznīcas, kurās viņa tirgojusi kazrožu tēju. Par iegūto peļņu viņa Maskavā uzcēlusi piecas baznīcas. Divas no tām saglabājušās. Pēc šo dievnamu krāšņuma un plašuma var spriest par ienākumiem, ko kādreiz devusi kazrožu tēja.
Bet tad nāca revolūcijas, pasaules kari un šo tēju aizmirsa.
Tējas ārstnieciskās īpašības
Revolūcijas un kari aizgājuši. Zinātnieki atkal vairāk pievērsušies mierlaika pētījumiem.
Medicīnas zinātņu doktors A.Gračevs raksta, ka viņam un viņa kolēģiem kazrožu tēja devusi iespēju panākt ievērojamu veselības uzlabojumu cilvēkiem, kas bija guvuši bīstamu radioaktīvā apstarojuma devu. Medicīnas zinātņu doktors, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aleksandrs Podkoļzijs raksta, ka kazrožu tēja stimulē cilvēka imunitātes nostiprināšanos. Tā ļoti palīdz gremošanas orgānu čūlu, gastrītu, kolītu gadījumos, regulē un nomierina nervu sistēmas darbību, paaugstina darbaspējas.
Citi pēdējo gadu pētījumi rāda, ka kazrožu tēja veicina zarnu, aknu un nieru darbību, palīdz mazasinības, hipertonijas, arteriosklerozes gadījumos.
Ir pētījumi par to, ka šī tēja ir profilakses līdzeklis pret zobu kariesu. Un vēl kāda pētījumu joma, kas saistīta ar Sibīrijas mednieku, mežstrādnieku, naftinieku tradīciju – iedzeršanu pēc nopelnītās algas saņemšanas. Tās neizbēgamas sekas ir paģiras. Izrādās, ka kazrožu tējas uzlējums paģiru reizē ātrāk attīra organismu un atdod tam darba spējas.
Mūsdienās aptiekā pirktās zāles ir dārgas, taču kazrožu tēju var savākt katrs. Tā palīdzēs uzlabot veselību bez naudas.
No kazrozēm var iegūt labu audumu
Altaja un Novosibirskas zinātnieki ir noskaidrojuši, ka no kazrožu stiebriem var iegūt audumus, kas ir izturīgāki un mīkstāki par linu audumiem. Arī kazrožu biomasa ir lielāka nekā liniem, tās izaudzēšanai un novākšanai nevajag sevišķas rūpes. To audumu ražošanas pašizmaksa var būt ievērojami lētāka par linu un kokvilnas pašizmaksu.
Linu platības Latvijā ir niecīgas, bet neviens nav saskaitījis tūkstošiem hektāru lielos izcirtumus ar kazrozēm.
Lūk, viens no iespējamiem bagātiem avotiem, kur enerģiskiem saimniekiem un biznesmeņiem, pēc «deputātu teātra» terminoloģijas, meklēt naudu, lai izbēgtu no bankrota un kļūtu turīgi.
Par valstij iegūtajiem līdzekļiem varētu celt jaunas bibliotēkas, skolas, slimnīcas…
