Kad visapkārt zaļo koki, krūmi un zāle, laiks ir silts, lieliski ir iesākt rītu, izejot no mājas basām kājām un pirmos soļus sperot mīkstā, zaļā, rasas pilnā mauriņā.
Kad visapkārt zaļo koki, krūmi un zāle, laiks ir silts, lieliski ir iesākt rītu, izejot no mājas basām kājām un pirmos soļus sperot mīkstā, zaļā, rasas pilnā mauriņā. Tā kopšana gan prasa nelielas iemaņas un laiku, bet rezultāts sniedz ko vairāk par gandarījumu.
Sākumā liekas, ka gludi nopļauts zālājs ne ar ko neatšķiras no speciāli iesēta un iekopta mauriņa, jo abi sniedz baudījumu sirdij un priecē acis, taču mauriņu parasti veido stiebrzāles, savukārt zālājā var būt daudz dažādu nezāļu, un tas var nebūt tik mīksts un tīrs.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» notiek dažādu zāļu sugu mauriņu demonstrējumi. Direktora vietniece zinātniskajā darbā Zinta Gaile jau sarunas sākumā uzsvēra, ka liels darbs jāiegulda, lai iegūtu speciālu zālāju. Mikroreljefam jābūt līdzenam
Tas nepieciešams, lai vēlāk – zāles pļaušanas laikā – netiktu sabojāta augsnes virsma. Augsni ieteicams šļūkt, tad ar grābekli nolīdzināt un sējai gatavot rudenī. Vēlams būtu izveidot nelielu augsnes slīpumu, lai notecētu lietus ūdeņi. Noteikti jābūt pārliecinātam, ka augsne nav piesārņota ar nezālēm.
Pavasarī, neilgi pirms sējas, uzirdina zemes virskārtu tā, lai, uzkāpjot uz sēšanai sagatavotās zemes, kāju pēdas neiegrimtu dziļāk par pusotru centimetru. Svarīgi zālāju «pabarot», dodot tam minerālmēslus. Lai mauriņš būtu koši zaļš, tam nepieciešams fosfors un slāpeklis, arī kālijs.
Kādu zāli sēt?
Var sēt vienu stiebrzāļu sugu – pļavas skarenes, sarkanās auzenes, timotiņu vai ko citu. Veikalos nopērkami arī kombinēti sēklu maisījumi, tādus veidot var arī katrs pats pēc savas gaumes. Zenta Gaile dod priekšroku maisījumiem, jo tos audzēt ir drošāk – ne visas zāles ir vienādi izturīgas, un kombinēts mauriņš vienmēr izskatīšoties skaists.
Veikalos zālāju sēklu klāsts ir visai plašs, tādēļ var izvēlēties atbilstošāko sugu – sporta laukumam, parkam, ēnainām un saulainām vietām.
Sēklu cena ir atkarīga no to iegūstamības viegluma. Dārgāku sēklu kilograms maksā 3 latus, taču jāņem vērā, ka izsējas normai ir jābūt lielai, lai zāle saaugtu biezi, protams, jāņem vērā arī sēklu dīgtspēja. Ganību ierīkošanai hektārā iesēj apmēram 40 kilogramu sēklu, sējot mauriņu, sēklu vajadzīgs vairāk.
Iegādājoties sēklas mauriņam, noteikti vajadzētu pārliecināties, vai tās nav vecākas par diviem gadiem. Jājautā pēc kvalitāti apliecinoša sertifikāta.
Mauriņu sēt ieteicams ar rokām, bet šis darbs prasa lielu pacietību, lai zālājs tiktu iesēts vienmērīgi. Labākais sējas laiks ir aprīļa pēdējā dekāde un maijs. Siltā, mitrā laikā zālīte sadīgst jau pēc pusotras nedēļas.
Mauriņa likums
Pēc sējas sēklas jāiestrādā ar grābekli, būtu vēlams zemi pievelt. Pēc tam tikai atliek gaidīt. Sausā pavasarī zālāja sējumu nedrīkst vienu dienu aplaistīt un tad nedēļu to vairs nedarīt. Pēc pirmās reizes jālaista katru dienu. «Jāteic, ka gandrīz labāk būtu vispār nelaistīt, jo sējumi ir «ieguldīti zemes bankā». Nenoliedzami, saimniekam ir intuitīvi jājūt, kad un ko darīt, lai pēc tam būtu, kur «piesiet dvēseli»», skaidroja Zenta Gaile.
Ikviens zālāja īpašnieks jau zina, ka «zaļā villaine» jāpļauj un jālaista, lai tā būtu koša un pievilcīga. Galu galā zālājam, kā likums, vienmēr jāizskatās skaistam, lai cilvēks spētu izbaudīt dabas daili, ko pats no dienas dienā veicinājis.
Dārzkopību atvieglo uzticami palīgi
Ikviens mauriņa īpašnieks jau zina, ka zālīte aug visai ātri, tādēļ tā bieži jāpļauj – vidēji reizi nedēļā. Lai mauriņš būtu košāki zaļš un neapdegtu saulē, to ieteicams laistīt.
Īpaši patīkami ir tad, ja pie rokas ir uzticami palīgi, kas atvieglo dārzkopību – darbarīki, kuru ražotāji aizvien vairāk uzmanības pievērš kvalitātei un komfortam.
Praktiskiem cilvēkiem tiek piedāvāti dažādi zāles pļāvēji, gan elektriskie, gan ar iekšdedzes dzinēju, gan ar akumulatora barošanu. Nopirkt var arī pļāvējus – mauriņa traktorus, jaudīgas pļaujmašīnas, arī tādas, kas darbojas pašas savā nodabā, bez cilvēka palīdzības. Protams, ir arī pavisam vienkārši zāles pļāvēji, taču vecā, labā izkapts gan vairs netiek tik daudz lietota. Dārza kopšanai var lietot arī elektriskos vai benzīna trimerus.
Nenoliedzami, instrumenta izvēli un iegādi var ierobežot «maciņa biezums». Taču arī šajā ziņā izvēle ir pietiekama. Firmas «Husqvarna» zālāja pļaušanas traktori pērn maksāja no 1159 līdz 1859 latiem, bet vienkāršie pļāvēji – no 53 līdz 469 latiem. SIA «Viking» pļāvējus ar elektrodzinēju var iegādāties par cenu līdz 100 latiem, bet agregātus ar iekšdedzes dzinēju – sākot no 27 un beidzot ar 1980 latiem.
