Pēc mūsu senču ticējumiem, augusts ir bagāts ar dažādām iezīmētām dienām.
Pēc mūsu senču ticējumiem, augusts ir bagāts ar dažādām iezīmētām dienām.
Labrenča jeb Uguns diena ir 10. augusts, kad, lai atpūtinātu Uguns māti, nekurina uguni. Tūliņ pēc šīs dienas sāk kult labību, bet, ja to dara vēl pirms Labrenča, tad tikai dienas laikā, bez uguns. Dažviet Labrenča dienā sāk ziemas rudzu sēju, bet citur – linu plūkšanu un kartupeļu rakšanu.
Ar Labrenci cūkas vairs ganos nedzen, tās paliek aizgaldā. Šī ir arī kazu kaujamā diena.
Labrencī cirstiem kokiem neaug atvases, bet šajā dienā plūktā vai pļautā zāle neataug. Tāpēc nav vēlams cirst derīgus kokus un pļaut labu zāli, bet var nīcināt mazvērtīgus kokus un nezāles. Labrencī darītu darbu saspers zibens.
Dižmāras vai Latgales Māras diena ir 15. augusts, kad notiek lielie Latgales baznīcas svētki. Šajā dienā jāuzkopj māja, jo izdzītie kukaiņi vairs atpakaļ mājā neatgriežas, bet nedrīkst velēties un linus mērkt. Dižmāras mielastam kaujams auns.
17. augusts saistīts ar Vecās derības stāstu par pirmo slepkavību: šai dienā esot nolādēts brāļa slepkava Kains.
Bērtmeja jeb Bišu svētki ir 24. augusts. Tā ir arī jēru kaujamā diena. Šajā dienā beidzas bišu vasara, tāpēc «jākāpj» bites, tas ir, jāatņem tām vasaras ienesums. Bērtmejā sākas sēņu laiks.
Kāds laiks Bērtmejā, tāds būs visu rudeni.
25. augustā dzērves aiznes launagu un atpakaļ to atnesīs tikai nākamajos Jurģos.
Mājās, kam pārlaižas dzērvju kāsis, var gaidīt kāzas. Ja kāsis virs mājām izjūk, tad arī kāzas izjuks.
Pēc Valdemāra Ancīša Senču kalendāra
