Kad tirgū ienāk jauns dalībnieks, pārējie cenšas noskaidrot: pircējs vai pārdevējs? Ko pirks un ko pārdos?
Kad tirgū ienāk jauns dalībnieks, pārējie cenšas noskaidrot: pircējs vai pārdevējs? Ko pirks un ko pārdos? Eiropas Savienība uz jaunpienācējiem raugās gan kā uz kopējā tirgus dalībniekiem, gan kā uz konkurentiem. ES statistikas birojs «Eurostat» analizējis potenciālo dalībvalstu tirdzniecības specializāciju.
Iepērk iekārtas, lai ražotu mēbeles
Lielākā daļa kandidātvalstu specializējas dažādu rūpniecības preču ražošanā, piemēram, gatavo apģērbu un mēbeles, bet iepērk iekārtas un mašīnas, secina «Eurostat». Tātad galvenā kandidātvalstu iezīme – orientēšanās uz precēm, kas prasa lielu darba ieguldījumu, un novēršanās no nozarēm, kas paredz lielus kapitālieguldījumus. Kandidātvalstīs ir salīdzinoši neattīstīta mašīnbūvniecība un transportēšanas iekārtu ražošana.
Tikai dažas valstis – Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Igaunija un Malta – ir specializējušās rūpniecībā, kas prasa lielākus kapitālieguldījumus, ziņo «Eurostat». Ungārijā 2000. gadā rūpnieciskās ražošanas apjoms palielinājās par 21%. To veicināja elektrisko un optisko ierīču, kā arī transportlīdzekļu pieprasījums ES. Arī Čehija, Slovākija un Slovēnija ražo ceļu satiksmes līdzekļus. Jāpiebilst, ka, piemēram, «Volkswagen» investējis «Škodā» tikai tāpēc, lai izmantotu kvalificēto, bet lētāko darbaspēku. Tas arī dod pamatu eksportam uz ES valstīm un pozitīvu tirdzniecības bilanci šīm trim Centrāleiropas valstīm. Ungārijā, Slovākijā un Slovēnijā minēto iemeslu dēļ automašīnas komplektē no importētajām detaļām.
Latvija un Igaunija visās šajās smagās rūpniecības nozarēs parāda vislielāko negatīvo bilanci, bet mūsu ziemeļu kaimiņi savu tirdzniecības bilanci uzlabo ar elektronisko detaļu ražošanu un iekārtu montāžu pēc tehnoloģiski augsti attīstīto skandināvu firmu pasūtījuma. Vairāk nekā 40% no visa Igaunijas eksporta veido Somijas un Zviedrijas kompāniju apakšuzņēmumu ražotās produkcijas eksports.
Latvijas plusi – kokmateriāli un apģērbs
Uz ES valstīm Latvija eksportē vairāk nekā pusi visu saražoto preču. Latvija no visām kandidātvalstīm izceļas ar visaugstāko rādītāju (iekšzemes kopprodukta procentos) kokmateriālu eksportā. No koka izgatavotās preces – mēbeles – Latvijas tirdzniecībā ar ES ieņem sešpadsmit reižu mazāku īpatsvaru. Mēbeļu ražošanā prasmīgāk specializējušies poļi, rumāņi, slovēņi un igauņi.
Apģērbu un to aksesuāru ražošanā visas kandidātvalstis eksportē vairāk nekā importē, tāpēc to nevar uzskatīt par īpašu Latvijas priekšrocību.
Latvijas Ekonomikas ministrija atzīst, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopumā ir samazinājusies, jo Latvijas imports ir ievērojami lielāks nekā eksports. Tomēr eksports uz ES valstīm pakāpeniski palielinās. 2000. gadā tas bija par 15,9% lielāks nekā 1999.gadā. To nodrošināja galvenokārt metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas eksporta pieaugums.
Pēc «Eurostat» atzinuma, visas trīs Baltijas valstis no pārējām kandidātvalstīm izceļas ar izejvielu tirdzniecību – zāģbaļķu, metālu rūdas un naftas eksportu. To ģeogrāfiskā atrašanās vieta un ostu iespējas pārvērtušas Baltiju par tranzītvalsti eksportam no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Pievienoto vērtību šai jomā rada vienīgi jēlnaftas attīrīšana.
Ekonomikas ministrijas šā gada «Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību» šī problēma ir apzināta: «Pagaidām Latvijas preču un pakalpojumu eksports balstās galvenokārt uz lēta darbaspēka, dabas resursu (koksnes) un ģeogrāfisko priekšrocību izmantošanu. Augsto tehnoloģiju nozaru produkcija dod tikai apmēram 3% no Latvijas preču eksporta. Lai mainītu Latvijas eksporta struktūru par labu augstākas pievienotās vērtības produkcijai, ekonomiskajā politikā nepieciešams lielāku uzmanību pievērst produktīvās kapacitātes paaugstināšanai, cilvēkresursu attīstībai, inovācijām atvērtas ekonomikas izveidošanai.»
Sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijā
