Jānis Salmiņš, Narkotiku apkarošanas biroja Zemgales reģionālās grupas galvenais inspektors: Šogad Jelgavā ir ierobežota narkotiku izplatība.
Jānis Salmiņš, Narkotiku apkarošanas biroja Zemgales reģionālās grupas galvenais inspektors:
Šogad Jelgavā ir ierobežota narkotiku izplatība. Narkotiku apkarošanas biroja Zemgales reģionālās grupas darbinieki aktīvi strādā ne tikai Jelgavā, Dobelē vai Bauskā, bet arī Rīgā, no kurienes visbiežāk narkotiskās vielas tiek iepludinātas pārējā Latvijā – tostarp arī Jelgavā. Tādēļ, apkarojot narkotiku izplatītājus galvaspilsētā, būtiski var uzlabot situāciju valstī kopumā. Lielisks apstiprinājums tam bija kāds gadījums šovasar. Pēc tam, kad Rīgā tika aizturēti vērā ņemami narkotiku izplatītāji, Jelgavā vairākas dienas narkotikas vispār nebija atrodamas. Tā arī cenšamies strādāt pašlaik, jo, tvarstot mazos narkotiku dīlerīšus, nav būtiska labuma – vakarā vienu tādu tirgoni aizturēsi, bet jau nākamajā rītā viņa vietā darbosies kāds cits.
Pašlaik narkomānijas izplatības apkarošanā palīdz biroja sadarbība ar citām drošībsargājošām iestādēm, kā arī iedzīvotājiem, kas par narkotiku izplatītājiem un lietotājiem labprāt ziņo. Kopš pašvaldību vēlēšanām nedaudz apsīkusi ir Jelgavas Domes interese par narkomānijas apkarošanu pilsētā, tomēr pieļauju, ka tas tikai tādēļ, ka jaunie domnieki šim jautājumam vēl nav paguvuši pievērsties. Būtu labi, ja Domē darbu atsāktu Sabiedriskās drošības un kārtības komisija.
Pašlaik pilsētā izplatītākās narkotikas joprojām ir heroīns un marihuāna. Visbiežāk narkotikas lieto cilvēki vecumā līdz trīsdesmit gadiem. Vairums Jelgavas narkomānu ir Latvijas pilsoņi. Protams, pilsētā narkomānija ir daudz izplatītāka nekā rajonā.
Zenta Tretjaka, Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšniece:
Jelgavai narkomānija ir aktuāla problēma jau vairākus gadus, un policija pret tās izplatību ļoti nopietni cīnās.
Pašlaik saistībā ar narkotikām esam ierosinājuši 27 krimināllietas, ja ņem vērā to, ka pagājušajā gadā kopumā narkotiku apkarošanas birojs bija ierosinājis 22 lietas. Jāatzīst, ka neesam slikti strādājuši. Ir aizturēti daudzi narkotiku lietotāji un tirgotāji. Izņemts liels daudzums narkotisko vielu. Šogad cīņā ar narkomāniju palīdz arī iedzīvotāji, kas policijai sniedz informāciju.
Ļoti bieži pilsētā automašīnas zog, kā arī somiņas izrauj no rokām tieši narkomāni, kas, meklējot naudu kārtējai narkotiku devai, spējīgi būt ļoti pārdroši un nežēlīgi. Tiesa gan, pēdējos mēnešos šie noziegumi tiek izdarīti retāk. Iespējams, tas tādēļ, ka policijai izdevies aizturēt daudzus narkomānus. Visbiežāk narkotikas lieto gados jauni cilvēki. Parasti tie ir arī Jelgavas iedzīvotāji.
Uldis Strazds, Jelgavas Municipālās policijas priekšnieka palīgs:
Narkotikas gan neietilpst pašvaldības policijas kompetencē, tomēr uzskatu, ka šo atkarību izraisošo vielu izplatība pilsētā turpinās augt. To nav grūti secināt, ņemot vērā, ka viens narkomāns pie narkotikām pieradina vēl vismaz deviņus līdz piecpadsmit cilvēkus. Uzskatu, ka Jelgava viena pati šo problēmu noteikti neatrisinās – vēl jo vairāk, ja tas nav izdevies daudz augstāk attīstītākām valstīm, kas narkomānijas apkarošanai pievērsušās jau senāk un ar daudz nopietnākiem līdzekļiem.
Es kā amatpersona uzskatu, ka noteikti kaut nelielu labumu narkotiku izplatības ierobežošanai sniegtu pašvaldības lēmums, ka pie katras mācību iestādes pastāvīgi jādežurē vismaz diviem trijiem policijas darbiniekiem. Tas narkodīlerus atturētu no tuvošanās skolām, turklāt būtu iespējams arī novērst citus mācību iestādēs izplatītus likumpārkāpumus – naudas izspiešanu no jaunāko klašu skolēniem, kautiņus un tamlīdzīgi. Diemžēl narkomānija ir ļoti ienesīgs bizness, un visā pasaulē tās apkarošana ir smags, joprojām neatrisināts jautājums. Kāda valsts narkotikas legalizē, citā ar narkodīleriem cīnās, tos pamatīgi fiziski iespaidojot, citviet pret narkotiku izplatītājiem vēršas tāpat kā pie mums – izķerot. Kāds ir labākais risinājums – nezinu. Taisnība vien ir, ka Jelgavā narkomānija ir aktuāla problēma.
Ņina Kohova, Jelgavas neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas galvenā ārsta vietniece:
Nenoliedzami, šogad Jelgavā narkomānu ir vairāk nekā pērn. Tomēr aptuveni kopš jūnija narkomāni neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekus izsauc krietni retāk nekā līdz tam – laikam jau policija tiešām spēj narkotiku izplatību ierobežot.
Visbiežāk mediķi tiek izsaukti gadījumos, kad cilvēks narkotikas ir pārdozējis. Tomēr ir arī gadījumi, kad pie ārstiem vēršas cilvēki, kas nav varējuši sagādāt kārtējo narkotiku devu un meklē palīdzību pie mediķiem, lai atbrīvotos no abstinences («lomkām»). Šāda palīdzība gan visbiežāk nepieciešama personām, kas par kādu likumpārkāpumu ir aizturēta un ievietota īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Visbiežāk saistībā ar narkotikām ātrā palīdzība nepieciešama pilsētniekiem, bet tie narkomāni, kas mediķus izsauc uz rajonu, parasti ir pilsētnieki, kas uz laukiem aizbraukuši paciemoties.
