Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrā iesniegts tipogrāfiski noformēts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pašnovērtējuma ziņojums latviešu un angļu valodā.
Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrā iesniegts tipogrāfiski noformēts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pašnovērtējuma ziņojums latviešu un angļu valodā. Ziņojums apstiprināts LLU pašnovērtēšanas vadības komitejas paplašinātajā sēdē 2001. gada 19. februārī.
LLU Pašnovērtējuma ziņojums estētiski ir visskaistākais, kādu augstskolām es esmu redzējusi, teica Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja profesore Baiba Rivža, kas «Ziņām» sniedza informāciju par universitātes akreditāciju.
Pavasarī laikrakstā «Izglītība un Kultūra» tika publicēti Latvijas augstskolu dažādu studiju programmu starptautiski vērtējumi. Kā studiju programmu vērtējums iekļaujas Lauksaimniecības universitātes kopīgajā akreditācijā?
Pašnovērtējuma ziņojums ir izstrādāts un iesniegts Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram saistībā ar visu studiju programmu vērtēšanu, kas notiek vispirms. Kad vairāk nekā puse studiju programmu ir novērtētas, tiek iesniegti dokumenti augstskolas kā institūcijas akreditācijai. Tā plānota rudenī. Tiek meklēti eksperti, saskaņots laiks, kad viņi varēs ierasties šeit, Jelgavā, un tikties ar universitātes vadību, runāt ar dekāniem, studentiem, novērtēt situācijas atbilstību pašnovērtējuma ziņojumam.
Kuras no LLU studiju programmām jau ir akreditētas?
Jābūt pārstāvētiem visiem studiju blokiem. Sociālo zinātņu bloks ir pārstāvēts ar ekonomikas studiju programmu, inženierstudiju blokā ir pārtikas tehnoloģija, akreditēta ir veterinārmedicīna un lauku celtnieki. Akreditācija nav bijusi Meža fakultātē. Tas tiks izdarīts kopā ar visu augstskolas akreditāciju. Līdzīgi bija arī Rīgas Tehniskajā universitātē, kur paralēli organizēja gan augstskolas, gan vienas studiju programmas akreditāciju.
Kas būs eksperti Lauksaimniecības universitātē?
Universitātes eksperti parasti ir rektori. Tie varētu būt Latvijas Universitātes bijušais rektors Juris Zaķis, tad kāds no Lietuvas un Igaunijas universitāšu rektoriem, jābūt pārstāvim arī no Ziemeļvalstu un Rietumeiropas universitātēm. Tā kā LLU ir trešā lielākā augstskola Latvijā, tad arī ekspertu komisija būs ļoti nopietna – rektoru līmenī.
Arī atsevišķas studiju programmas vērtēja ārvalstu speciālisti.
Kārtība ir tāda: viens eksperts ir no Lietuvas, viens – no Igaunijas, viens – no Latvijas, viens – no Rietumeiropas, parasti mums ir Francijas, Anglijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes, Vācijas eksperti.
Vai ir cilvēki, kas jau sadarbojas ar Lauksaimniecības universitāti, izrāda interesi, un tas būtu par pamatu iekļaušanai ekspertu komisijā?
Ekspertu saraksts ir garš. Zinu, ka iecerēts aicināt par ekspertu Juri Zaķi, Latvijas Universitātes bijušo rektoru, kas ne vienreiz vien Lauksaimniecības universitātē ir bijis, strādādams rektoru padomē, iepazinis mūsu augstskolas specifiku. Viens no ekspertiem ir Kauņas Tehniskās universitātes bijušais rektors Kriščūna kungs. Viņš Eiropas Padomē ilgus gadus bijis Lietuvas pārstāvis, viņam ir laba sadarbība ar Baltijas valstu tehniskajām universitātēm. Kriščūna kungs bija arī RTU eksperts, tā ka viņš ir iepazinies ar Latvijas augstākās izglītības sistēmu. Arī no Zviedrijas tiks aicināti eksperti.
Kad akreditācija paredzēta?
Akreditācija varētu būt septembra beigās, oktobra sākumā. Laiks nepieciešams ekspertu sameklēšanai atbilstoši viņu kvalifikācijai un augstskolas līmenim. LLU ir universitāte ar lielu – 8000 – studentu skaitu un ļoti plašu fakultāšu loku – gan dabas zinātnes, gan sociālās, gan inženierzinātnes, veterinārmedicīna. Jāsaskaņo, lai visi eksperti varētu vienlaikus ierasties Jelgavā, un tad parasti mēnesis dots Pašnovērtējuma ziņojuma izlasīšanai, universitātes darba novērtēšanai un vērtējuma uzrakstīšanai. Universitātes akreditācija notiks Augstākās izglītības padomē. Tā aizklāti balsos par vērtējumu. Akreditēt var uz pilnu laiku vai diviem gadiem.
Vai šī augstskolai būs pirmā akreditācija?
Tā ir pirmā akreditācija pēc jauniem noteikumiem ar starptautisku ekspertīzi. Augstskolu likums nosaka, ka līdz šā gada 17. novembrim visām valsts un privātajām augstskolām jābūt akreditētām pēc jaunajiem noteikumiem ar starptautisko ekspertu piedalīšanos. Līdz šim termiņam valsts augstskolas, kuru Satversme ir apstiprināta Saeimā (universitātēm) vai Ministru kabinetā (pārējām augstskolām), pielīdzināmas akreditētām augstskolām un ir tiesīgas izdot valsts atzītus diplomus. Starptautiskajā akreditācijā vērtēs LLU studiju programmu, darba stilu, menedžmentu, studentu attieksmi, sasaisti ar darba tirgu, aprīkojumu atbilstoši tām prasībām, kādas ir Eiropas universitātēm.
Kas starptautiskajā akreditācijā ir kvalitatīvi citādi, kādi ir jaunie noteikumi?
Starptautiskajā akreditācijā vērtēs studiju programmu akreditāciju, universitātēm pusei mācībspēku jābūt ar doktora grādu, vērtēs, kā notiek jauno pasniedzēju ienākšana augstskolā, kā strādā doktorantūra, kāda ir starptautiskā sadarbība, cik studentu brauc uz ārzemēm studēt, cik daudz no ārzemēm atbrauc pie mums mācīties. Ārzemēs universitātēm prioritārais virziens ir zinātne, tad – studijas, eksperti nopietni skatīs, kādās valsts programmās universitātes zinātnieki piedalās, kādi granti ir no zinātniskās padomes, kādi starptautiskie sadarbības līgumi, starptautiskās programmas.
Kā, jūsuprāt, LLU atbilst šīm prasībām?
Ja vērtē zinātniskās programmas, arī zinātnieku grantus, mūsu zinātnieku īpatsvars valsts programmās un zinātnisko grantu programmās nav mazāks kā Latvijas Universitātei. Aktīva ir starptautiskā sadarbība, noslēgti līgumi ar Helsinku Universitāti Somijā, Zviedrijas un Norvēģijas lauksaimniecības universitātēm. Dānijā sadarbības partnere ir Karaliskā Veterinārijas un lauksaimniecības universitāte, Vācijā – Ziemeļreinas Vestfālenes pavalsts Valsts kanceleja, Ķīles Universitāte, Itālijā – Boloņas Universitāte, ASV – Mičiganas Valsts universitāte, Vašingtonas Universitāte, Polijā – Ščecinas un Krakovas lauksaimniecības universitātes un citas šo valstu augstskolas. Ļoti sena sadarbība LLU ir ar Igauniju un Lietuvu. Mums bijuši arī deviņi starptautiskie «Tempus» projekti.
Disertācijas, pārejot uz jauno kārtību, pagaidām visvairāk aizstāvētas Latvijas Universitātē, bet no visām sociālajām zinātnēm tieši mūsu universitātē Ekonomikas fakultātē Daina Saktiņa ir vienīgā visā Latvijā, kas sociālajās zinātnēs aizstāvējusies pēc jaunās kārtības, kur, piemēram, nepieciešamas piecas starptautiskas un recenzējamas publikācijas.
Ja mēs ņemam doktorantūras īpatsvaru uz studentu skaitu, LLU tas ir viens no visaugstākajiem Latvijā.
Mums ir sadarbība ar darba devējiem, to sfēru, kurai gatavojam speciālistus. Doktorantūras līmenī universitātes Ekonomikas fakultāte ir noslēgusi sadarbības līgumu ar LU un RTU doktorantūru. LU lasītos teorētiskos kursus apmeklē arī mūsu un Tehniskās universitātes studenti, tādi bezmaksas kursi ir arī LLU un RTU. Tas ir vienīgais tāds līgums starp universitātēm Latvijā, kas noslēgts ekonomikā, pārējās nozares vēl «domā» par sadarbību. Visās nozīmīgajās tautsaimniecības nozarēs, banku sfērā, lielajos uzņēmuumos ir mūsu augstskolas absolventi: Aigars Kalvītis, Atis Slakteris, Kārlis Miķelsons, Jānis Kinna un daudzi citi. Vai ir kāds Ministru kabinets bijis, kurā nebūtu mūsu beidzēju?
