Jelgavas Domē nenoliedzami netrūkst cilvēku, kuru mūža slepenā kaislība ir teātris. To spīdoši pierādīja ceturtdienas Domes sēde.
Jelgavas Domē nenoliedzami netrūkst cilvēku, kuru mūža slepenā kaislība ir teātris. To spīdoši pierādīja ceturtdienas Domes sēde. Tajā gan akcenti vairāk tika likti uz oratora mākslu un monologiem, kuros tika aizvadīta vismaz puse Domes sēdes laika. Jautājumi, protams, ir laba lieta un, ja kaut kas nav skaidrs, tad pirms lēmuma pieņemšanas tiešām labāk pajautāt nesaprasto. Tomēr LSDSP deputāta Jāņa Bērziņa neizsīkstošā jautātgriba ceturtdienas domnieku «sēdēšanu» izvērta par kaut ko līdzīgu savulaik populārajam bērnu radioraidījumam «Jums, kāpēcīši». Tikai šoreiz vienā «raidījumā» tika apvienotas vairākas tēmas – «kāpēcītim» Bērziņam jautājamais atradās vismaz par katru otro sēdes dienas kārtībā iekļauto jautājumu un arī par pašu dienas kārtību. Un te ir pamats šaubām, vai viena Domes deputāta runas plūdus, kas aizņem pusi sēdes laika, var nosaukt par konstruktīvu un lietišķu darbu.
Ja no sēdes norises pārejam pie tās satura, ceturtdienas Domes sēdi var kārtējo reizi droši pieskaitīt «vēsturiskajām». Proti, Dome tikai tagad zināmā mērā pielika punktu kādai STU epopejai – pēc pušu vienošanās tikai tagad (!) pārtraucot darba attiecības ar nu jau bijušo STU direktoru Genādiju Dupužu.
Der atzīmēt, ka STU administrators Aigars Lūsis vēl pagājušā gada rudenī uz Domi bija nosūtījis vēstuli ar lūgumu pārtraukt darba attiecības ar G.Dupužu, kura uzņēmuma vadīšanas laikā, kā mēs to visi labi zinām, Siltumtīkli nonāca līdz maksātnespējai, kuras sūros augļus pilsētas iedzīvotājiem un Domei vajadzēs vēl ilgi plūkt.
Un katrs var tikai mēģināt savā iztēlē radīt motīvus, kamdēļ iepriekšējā Dome tā nesteidzās ar šā jautājuma nokārtošanu, kas pirms pašvaldību vēlēšanām noteikti būtu kāpinājis šo lēmumu atbalstījušo politiķu reitingus.
Notika gluži otrādi – minētā STU administratora vēstule mistiskā kārtā iegūla kaut kur Domes kabinetu labirintos. Jāsaka, šī nav vienīgā iepriekšējā Domes deputātu sasaukuma kļūda, pie kuras labošanas spiesta ķerties pašreizējā Dome. Starp citu, ja ar bijušo STU direktoru netiktu pārtrauktas darba attiecības, pēc STU maksātspējas atjaunošanas un administratora pilnvaru beigšanās Domei neatliktu nekas cits kā atkārtoti par STU direktoru apstiprināt G.Dupužu. Tā, lūk!
Kas attiecas uz pašreizējo Domi, šķiet, par tās vājību var uzskatīt nerimstošu vēlēšanos dibināt jaunas un jaunas darba grupas. Izskatās, ka nav vairs īpaši tālu tie laiki, kad atsevišķa darba grupa būs nepieciešama, piemēram, kādas «sausās» tualetes nojaukšanai. Administrācija lēmumu izpildi kontrolēt, protams, nekad nevar par daudz, taču šāda darba grupu mākslīga «dzemdināšana», šķiet, nevairo neko citu kā vienīgi birokrātiju un ļoti auglīgu augsni korupcijai. Varbūt vietā būtu atkārtot deputāta Jura Kaminska izteikto sentenci – ja domnieki vēlas kaut ko sagraut, lai tik dibina jaunas darba grupas.
Nevar neminēt arī pašu svarīgāko šīs Domes sēdes darba kārtības jautājumu – 3. un 16. bērnudārza privatizāciju. Par 3. bērnudārza privatizāciju ir panākta vienošanās ar bērnudārza darbiniekiem, bet kaislības vairāk uzbangoja, deputātiem debatējot par 16. bērnudarza privatizācijas nepieciešamību. Diskusijās par argumentiem gluži labi noderēja kā Berlīnes mūra krišana, tā 70. gadu pasaules naftas krīze.
Privatizācijas pretinieki savukārt centās apelēt pie sociālā taisnīguma. Visai pārsteidzošā kārtā tikai Domes izpildvaras argumentu arsenālā ietilpa arī attiecīgie likumdošanas akti, kas paredz, ka pašvaldībām obligāti jāfinansē skolas, nevis pirmsskolas mācību iestādes, kuras apmeklē ap 2 tūkstoši bērnu. Skolās mācās vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu.
Lūk, arī sociālais taisnīgums, kuru vēl, starp citu, reglamentē likums. Tāpēc nav pieļaujams, ka, finansējot pirmsskolas izglītības iestādes (ko nepieprasa likumdošana), sāk trūkt līdzekļu skolām, kuras pašvaldībai ir jāuztur obligāti. Tas tomēr nenozīmē, ka Domei nemaz nevajadzētu rūpēties par pilsētas mazo iedzīvotāju iespējām apmeklēt bērnudārzus. Nebūtu pieļaujams, ka pēc privatizācijas bērnudārzi strauji samazinātu vietu skaitu vai mainītu profilu. Tomēr arī šā jautājuma risināšanā varētu iztikt bez vēl vienas darba grupas.
