Premjers Silvio Berluskoni ierosinājis novembrī (atkal Itālijā) paredzēto ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju apspriedi pārcelt uz citu valsti.
Pēc nepatīkamās pieredzes Itālijas pilsētā Dženovā, kad «Lielā astoņnieka» valstu galotņu tikšanās laikā izcēlās vardarbīgas sadursmes starp vietējo policiju un globalizācijas pretiniekiem, nopietni ievainojot vairākus desmitus protestētāju, premjers Silvio Berluskoni, nobažījies par vēstures tieksmi atkārtoties, ierosinājis novembrī (atkal Itālijā) paredzēto ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju apspriedi pārcelt uz citu valsti. Lai turpmāk nodrošinātu kārtību līdzīgu sanāksmju laikā, Vācijas iekšlietu ministrs Oto Šilijs izteicis priekšlikumu izveidot Eiropas nemieru policiju, kuras uzdevums būtu šādu nekārtību apspiešana. Ideju atzinīgi novērtējis un atbalstījis Šilija kolēģis Itālijas iekšlietu ministrs Klaudio Skajola. Zviedrijas tiesa jaunietim, kas Eiropas Savienības galotņu apspriedes laikā šā gada jūnijā Gēteborgā mētājās ar akmeņiem un uzbruka policistiem, piesprieda četrus gadus ieslodzījumā, kas ir līdz šim bargākais par līdzīgu nodarījumu piespriestais sods. Par sadursmēm, kas vairākkārt notikušas attīstīto valstu līderu tikšanās laikā, ironizēt atļāvies Kubas līderis, bārdainais cigāru kūpinātājs Fidels Kastro, kas izteicis atbalstu globalizācijas pretinieku aktivitātēm, norādot, ka drīzumā bagātāko valstu pārstāvji savus saietus mierīgi varēs rīkot tikai kosmosā.
Piecdesmit sešus gadus pēc tam, kad Amerikas Savienoto Valstu gaisa spēki Japānas pilsētai Hirosimai uzmeta atombumbu, hirosimieši pulcējās piemiņas brīdī, pieminot tos vairāk nekā simts tūkstošus upuru, kuru dzīvības pagājušā gadsimta četrdesmit piektajā gadā vienā mirklī nebūtībā aizrāva baisā nāves mašīna. Piemiņas brīdis ik gadu tiek noturēts tieši tajā laikā, kad atombumba pirms vairāk nekā pusgadsimta noslaucīja no zemes virsas Hirosimu plkst.8.15 pēc vietējā laika.
Atklātībā nācis fakts, ka Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde vairākus gadus ar ievērojamām naudas summām atbalstījusi kādreizējā Peru izlūkdienesta vadītāja Vladimiro Montesina pretnarkotiku organizāciju. Šādi maksājumi veikti par spīti tam, ka tobrīd jau bijusi pierādīta Montesina saistība ar Kolumbijas narkokarteļiem. Tagad kādreizējais drošībnieks tiek turēts aizdomās par manipulācijām ar tiesu, armiju un citām valsts struktūrām, kukuļdošanu u.c. Savukārt kādreizējais Peru prezidents Alberto Fuhimori, kura valdīšanas laikā izlūkdienestu vadījis tieši Montesins un kurš pēc gāšanas no amata patvēries Japānā, tiek vainots ļaunprātīgā pilnvaru izmantošanā, jo tiek uzskatīts, ka viņš savā valdīšanas laikā piesedzis virkni slepenā dienesta veiktu slepkavību. Kā kronis «kompromatam» vienā no Centrālās Izlūkošanas pārvaldes galvenā štāba ēkām šonedēļ izcēlies ugunsgrēks, kura laikā ticis evakuēts viss ēkā strādājošais personāls.
Īru republikāņu armijas pārstāvji nākuši klajā ar priekšlikumiem, kā savu bruņojumu padarīt nelietojamu. Šādu faktu apstiprinājis arī miera sarunu uzraudzītājs, Kanādas ģenerālis Džons de Šastlēns. Republikāņu idejas ar skepsi uztvēruši protestanti, taču jāatzīst, ka tad, ja minētās ieceres tiktu īstenotas līdz galam, tas varētu pielikt punktu gadu desmitus ilgušajai terora aktu sērijai, kas prasījusi ne vienu vien upuru simtu.
Saskaņā ar «The Moscow Times» publicēto informāciju Ziemeļkoreja joprojām turpina maksāt Krievijai, kur jau vairāk nekā nedēļu viesojas tās prezidents Kim Čen Irs, vēl no padomju laikiem palikušus parādus. Maksāšana notiek savdabīgā veidā – nosūtot Ziemeļkorejas iedzīvotājus uz Krieviju lētā vai pat bezmaksas darbaspēka (tādā gadījumā var pat teikt – vergu) statusā un nodarbinot viņus mežu darbos un kalnrūpniecībā Sibīrijas apkārtnē. Formāli gan šāda darbaspēka izsūtīšana veido aptuveni deviņdesmit procentu no Ziemeļkorejas eksporta, jo viesstrādnieki tiek noformēti kā eksporta preces. Lēš, ka šādā veidā gadā Krievijai tiek «atmaksāti» 50 miljoni dolāru, savukārt pašreizējais parāda lielums ir vairāk nekā trīsarpus miljardi dolāru. Tātad «vergu laiks» var turpināties vēl vismaz…. 70 gadu.
Baltkrievijas arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs, kurš vienlaikus ir pašreizējā prezidenta Aleksandra Lukašenko konkurents gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, Vladimirs Gončariks izteicies, ka viņa uzvaras gadījumā Lukašenko atbildēs likuma priekšā par virkni pazudušu cilvēku, kas iepriekš bija atļāvušies paust prezidenta uzskatiem diametrāli pretēju viedokli un kuru vidū cita starpā bija uzņēmēji un pat kādreizējais iekšlietu ministrs. Zinot Baltkrievijā valdošo autoritāro režīmu, Lukašenko uzskatu pretinieku pazušana tiek nesaraujami saistīta ar valsts līderi.
Japānā, Jikei universitātes slimnīcā Tokijā, sešdesmit gadus vecai vietējai iedzīvotājai piedzimis bērns. Sieviete vērā ņemamajā vecumā par māti kļuvusi pirmoreiz. Tā kā Japānā mākslīgā apaugļošana ir aizliegta, tā tikusi veikta ASV, un kopumā ģimenes ietikšana vecāku kārtā izmaksājusi ap sešiem miljoniem jenu (vairāk nekā 30 tūkstoši latu).
