Ekonomikas fakultātes dekāna vietnieks Aigars Kiziks šovasar sācis nopietni nodarboties ar sportu, piesakot cīņu liekajam svaram pēc divdesmit gadu «pielipušā» nelāgā paraduma smēķēšanas atmešanas.
Ekonomikas fakultātes dekāna vietnieks Aigars Kiziks šovasar sācis nopietni nodarboties ar sportu, piesakot cīņu liekajam svaram pēc divdesmit gadu «pielipušā» nelāgā paraduma smēķēšanas atmešanas.
Sports Aigaram Kizikam nekad nav bijis svešs. Viņš labprāt spēlē volejbolu, reiz pārbaudījis spēkus, velkot virvi, un tikai vieglatlētika bijusi vēl neizmēģināts lauciņš.
Šovasar gandrīz katru dienu lietā tiek likts «Peugeot» velosipēds, jo tā saimnieka A.Kizika dienas norma ir nobraukt 20 kilometru. Protams, dekāna vietnieks var lepoties arī ar savu personisko rekordu – trīsarpus stundās tika nobraukti 84 kilometri, kad sākotnējā doma «aizmīties» līdz Dobelei nebija gana laba, bet Tērvetes robežas šķērsošana gan bijusi lieliska sevis pašapliecināšana.
Nu ir izstrādāts savs ikdienas maršruts, ko A.Kizikam vislabāk patīk mērot ātrā braucienā. Reiz ātrums tika kāpināts līdz pat 60 kilometriem stundā. Pēc šādas nopietnas kāju izlocīšanas jūtams patīkams nogurums un zināms gandarījums, kas ir kā dzinulis nākamajā dienā braucienu atkārtot. A.Kiziks šo riteņbraukšanas sindromu dēvē par veselīgajām narkotikām. Viņš ir izrēķinājis, ka mēneša laikā nobrauc 1100 kilometru. Pūliņi nav bijuši veltīgi, jo sportojot zaudēti pieci kilogrami svara.
Dažreiz braucienā Kizika kungs dodas kopā ar sieviņu. Tad netiekot izjusta vajadzīgā slodze, jo jābrauc lēnāk, taču arī tā reizēm nav peļami.
Ikdienā dekāna vietnieks brauc viens. Kaut arī Aigars Kiziks darbā ir nemitīgā studentu ieskāvumā, viņš atzīst, ka pēc rakstura esot daļēji sabiedrisks un daļēji vienpatis, jo par vērtīgu uzskata to laiku, ko aizvadījis, vērojot pilsētā notiekošo, sēžot uz velosipēda sēdekļa un domājot par šo un to.
A.Kiziks ievēro visus ceļu satiksmes noteikumus, izrādot cieņu pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, taču automobiļu šoferi gan varētu būt nedaudz pieklājīgāki un respektēt arī riteņbraucējus.
Kizika kungs ziemā velosipēdu varētu likt malā, lai nodotos skriešanai, jo piecu minūšu skrējiens ir līdzvērtīgs 20 kilometru braucienam. Tā sportiskā forma netiks zaudēta arī aukstajos mēnešos. Tuvinieki reizēm ir neizpratnē par viņa aizraušanos. Arī apkārtējie mēdz izbrīnā noskatīties pakaļ braucējam. «Liekas, ka tie, kas diendienā streipuļo, tiek uztverti kā paši par sevi saprotami,» piebilda dekāna vietnieks.
A.Kiziks atklāja, ka jau sen lolots sapnis ir iegādāties jaunu un kvalitatīvu velosipēdu, lai sportiskos izbraucienus padarītu vēl patīkamākus. Lai izdodas!
