Kopš 2. augusta Jelgavas sporta dzīves organizēšana no līdzšinējās Sporta lietu valdes ir nonākusi jaundibinātā Sporta servisa centra rokās.
Kopš 2. augusta Jelgavas sporta dzīves organizēšana no līdzšinējās Sporta lietu valdes ir nonākusi jaundibinātā Sporta servisa centra rokās. Viens no galvenajiem tā izveidošanas mērķiem ir sakārtot sporta bāzes, piesaistot investīcijas un efektīvāk administrējot pašvaldības līdzekļus. Par Sporta servisa centra iecerēm stāsta centra direktors Juris Kaminskis.
Kā radās Sporta servisa centra dibināšanas ideja? Kāds ir tā galvenais uzdevums un kā cerat to sasniegt?
Sporta servisa centrs tika veidots, sanākot kopā Domes deputātu pozīcijai un domājot, kā Jelgavā uzlabot sporta dzīvi. Vasaras vidū braucām pa pilsētas sporta bāzēm, gan Rāviņa kungs, gan Škutānes kundze, skatījāmies tieši pašvaldībai piederošās sporta bāzes: «Daugavas» stadionu, sporta namu, airēšanas sporta bāzi Pils salā, «Larelinu» kompleksu. Secinājums bija viens: bāzes ir kritiskā stāvoklī, lielā sporta apsīkums ir krietni manāms. Līdz ar to radās ideja veidot Sporta servisa centru. Taču ar domu, ka tas mazāk nodarbosies ar jaunatnes vai pieaugušo trenēšanu, bet vairāk ar sporta bāzu sakārtošanu un masu sporta organizēšanu, koordināciju starp klubiem, lai mēs atgūtu savas tradīcijas. Mums ir upe – tātad akadēmiskā airēšana, smaiļošana un kanoe airēšana. Šīs tradīcijas ir senas, un mums jāatgūst labā slava. Jādomā, kā palielināt finanses tieši sportam, jo diemžēl Jelgavai no lielākajām pilsētām ir vismazākais budžets sportam. 22 santīmi uz katru pilsētas iedzīvotāju gadā ir ļoti maz. Ja mēs nonāktu līdz latam, tad varētu sākt domāt par kvalitatīvāku pasākumu rīkošanu. Pie Ledus halles ir iznomāta papildu zeme, tur varētu veidot sporta centru. Ledus halle ir SIA, kurā ir arī neliela pašvaldības daļa. Pagaidām summa nav liela. Zemes gabalu, kas nodots nomā SIA «Zemgales Sporta kompleksam», varētu tajā ieguldīt, līdz ar to pašvaldība palielinātu savu kapitāldaļu un būtu lielāka ietekme šajā SIA.
Izveidota darba grupa, kas analizēs un novērtēs pašvaldības sporta bāzes – cik tās ir vērtas un cik lieli līdzekļi jāiegulda, lai tās sakārtotu. Deputātiem un administrācijai būs jādomā un jāizšķiras. Pasaulē sporta bāzēs, ja tās ir pašvaldības īpašums, investīcijas no malas ir ļoti grūti piesaistīt. Mums ir jāizšķiras – vai nu ieguldām naudu «Daugavas» stadionā, vai domājam par jauna stadiona būvniecību, piesaistot privātkapitālu, atvēlot pašvaldības līdzekļus vai meklējot citur investīcijas. Trankaļa kungs jau sācis sarunas ar Indriksona kungu par futbola laukumu, bet būs problēmas ar skrejceļu.
Tādējādi mums jādomā par to, lai pilsētā būtu komandas, kas startētu diezgan pienācīgā līmenī. Jādomā par uzņēmējiem, kas ieguldīs savus līdzekļus komandas uzturēšanai. Ja skatāmies, cik izmaksā «Liepājas metalurgs», cik Indriksonam izmaksā «Skonto», tās ir ļoti nopietnas summas. Ja uzņēmējs grib ieguldīt, viņš, pirmkārt, ir entuziasts, otrkārt, viņš pelna – spēlētājus izaudzinot un pārdodot aiz robežas. Mums jādomā, sākot vismaz ar 1. līgu. Runāsim ar attīstības padomi, kā piesaistīt līdzekļus, reklamējot uzņēmējus, lai Jelgavā būtu sava basketbola komanda. Lai tā spēlētu ne tikai 1. līgā, bet gan Latvijas Basketbola līgā, lai būtu tas prestižs, kad spēlēja «Zemgales nafta». Ja ir šāda vienība, uzņēmējam rodas interese ieguldīt līdzekļus arī sporta bāzes attīstībā.
Ceru, ka desmit gadu laikā mums izdosies uzbūvēt sporta namu vai zāli, kas atbilst visām sporta spēlēm – rokasbumbai, volejbolam, basketbolam utt. Tajās varētu būt arī diezgan ievērojams skatītāju skaits. Ja tāda zāle būs, spēsim dabūt atpakaļ savus audzēkņus, kas basketbolu spēlēja gan Polijā, gan Turcijā, gan Ventspilī, Liepājā un kur tik vēl ne.
Līdz septembrim darba grupa sagatavos ziņojumu par sporta bāzu stāvokli. Un tad būs lēmums, līdz oktobrim tas ir jāpieņem.
To visu var izdarīt tikai tad, ja ir pienācīgs atbalsts. Turklāt divējāds atbalsts: politisks un materiāls. Par politisko varētu runāt tā: cik jaunā Dome ir ieinteresēta sporta attīstībā. Varbūt tā gribētu būvēt Jelgavas operu?
Tas, ka priekšsēdētājs pats ir sportot gribošs, vēl nenozīmē, ka viņa komanda vai pozīcija, vai visa Dome atbalstītu sportu. Domāju, ka tas kļūs skaidrs septembrī, kad minētā darba grupa izteiks kaut kādu piedāvājumu. Uzskatu, ka nākamā gada finansējums jāpalielina aptuveni par 20 tūkstošiem latu, lai varētu vismaz kaut ko darīt. Ar šādiem līdzekļiem nevaram sakārtot nevienu sporta bāzi. 20 tūkstošus domāju, lai notiktu kvalitatīvas pilsētas mēroga sacensības. Ja rīkojam sacensības, ir jābūt prestižam balvu fondam. Man pazīstami uzņēmēji nekad nav lieguši nelielu finansiālu atbalstu, bet, ja gribam radīt kaut ko nopietnu, tad tāme ir vismaz četri pieci tūkstoši gadā amatieru līmenī.
Uzņēmējdarbības padome politiski tika akceptēta, ir jābūt kontaktam, kā pilsēta palīdzēs uzņēmējam un kā uzņēmējs palīdzēs pilsētai. Varam minēt vairākas pilsētas – Liepāju, Ventspili –, kur tiek strādāts šādā veidā.
Kādi ir uzņēmēju piedāvājumi atbalstīt noteiktus sporta veidus? Pirms neilga laika Aivars Zizlāns izteica piedāvājumu būvēt boulinga centru. Vai ir vēl citi?
Privātās pārrunās viens otrs uzņēmējs ir ar mieru atbalstīt kādu sporta veidu. Zēberga kungs būtu ar mieru ziedot līdzekļus, lai pilsētā senās tradīcijas atgūtu basketbols. Boulingu es mazāk saistu ar sportu, vairāk ar aktīvo atpūtu, lai gan jelgavnieki startē arī pasaules čempionātos.
Mums beidzot jānosaka prioritātes – kam piešķiram niecīgo finansējumu. Nav nozīmes regbistiem vai futbolistiem iedot pa 30 latiem un tā izmētāt viņus pa 20 klubiem. Labāk veidojam vienu masu pasākumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tāpēc man radās ideja nākamgad mēģināt lauzt finansu sistēmu – nevis dot naudu par sasniegumu vai par kaut kādu bērnu skaitu, bet piešķirt to par labāko sportistu stimulēšanu. Uz pasaules vai Eiropas čempionātu aizbraukt varētu ļoti daudzi, bet, kā viņi tur startē, tas ir cits jautājums. Mums ir divi vai trīs labi šahisti, trīs labi smaiļotāji, mums ir rezultāti. Ja sportists šeit ieguvis piecas pirmās vietas, bet pasaules čempionātā jau pirmajā cīņā zaudē, tātad Latvijā ir zema konkurence.
Uz kā rēķina iecerēts piesaistīt papildu finansējumu no pašvaldības?
Kāpēc mēs neko neesam dabūjuši visus šos gadus? Cik katru gadu līdzekļu ir aizgājis uz Siltumtīkliem? No 600 000 līdz miljonam latu. Sportam 20 – 30 tūkstoši latu būtu maza summa. Ja parēķinām, būtu iedevuši izglītībai 100 – 200 tūkstošu, komunālajai saimniecībai 200 tūkstošu, sociālajai aprūpei 200 tūkstošu, arī sportam un kultūrai paliktu pa 50 – 100 tūkstošiem. Kad mēs līdz tam nonāksim? Latvijā sports turas uz biznesa magnātiem utt. Summa, kas tiek iedalīta olimpiskajai vienībai, olimpiešiem, kas startē sacensībās, ir ļoti niecīga.
Kuros uzņēmējos saskatāt lielākos sporta entuziastus un atbalstītājus?
Mēģinu strādāt ar potenciālo apkurinātāju, ar «Dalkia». Firmai esam aizsūtījuši reklāmas piedāvājums, ka būtu politiski skaisti iesaistīties mūsu pilsētas dzīvē ar kādu ieguldījumu. Administrācijas līmenī jāstrādā ar «Lattelekom», «Baltcom», «Latvenergo», degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm, ar tiem, kuriem ir pastāvīgi ienākumi un kuri pie mums attīsta savu biznesu.
Vai ir domāts, kā Dome atbalstīs uzņēmējus, kas ziedos sportam?
Jau pagājušajā gadā brauca Rīgas firmas ar ieceri Jelgavā veikt kaut kādus darbus, līdz ar to gūt peļņu un arī ieguldīt sportā zināmus līdzekļus. Bijušie jelgavnieki, kas ir līdzīpašnieki šajās Rīgas firmās, būtu ar mieru sporta veidiem, kuros viņi startējuši, dot diezgan normālas summas. Tomēr atkal ir «bet». Mēs virzāmies uz to, lai atbalstītu vietējo uzņēmēju, bet Rīgas firmas ir bagātākas, tām ir lielāks apgrozījums, līdz ar to arī sponsorēšanas iespēju vairāk.
Mums bija pirmā tikšanās ar sporta dzīves un klubu vadītājiem, septembrī sanāks kopā padome, jo jāievēl no deputātu vidus sporta padomes locekļi. Tad arī dosim administrācijai priekšlikumus par nākamā gada budžeta palielinājumu sportam, tieši, kā varētu sadarboties ar uzņēmējiem, lai pilsētā uzlabotu sporta dzīvi.
Vai varat nosaukt Jelgavā prioritāros sporta veidus vai pasākumus?
Man simpatizē visas sporta spēles, es nevienu neizceļu. Vislabākie sasniegumi Jelgavā ir regbistiem. Bet mums ir Sporta skola un sporta klubi basketbolā, turklāt tas Latvijā vienmēr bijis viens no galvenajiem sporta veidiem. Es domāju, ka tas ir arī ļoti latvisks sporta veids. Ja individuālajiem sporta veidiem jāatzīmē smaiļošana, kanoe airēšana, ja ejam tālāk, – vieglatlētika, kuras līmenis Latvijā ir sācis uzlaboties, bet ļoti vāji. Ir jau labi, ka mums ir peldēšanas sporta skola, daudzkārtēji Latvijas čempioni šajā sporta veidā, bet ir jāapzinās, kur esam Eiropā un pasaulē. Savā laikā Jelgavā populāra bija rokasbumba
Kāda ir vīzija pēc desmit gadiem?
Ja nav lieku sprunguļu riteņos, es paredzu, ka pēc desmit gadiem mums būs viens vai divi normāli sporta kompleksi. Sporta spēlēs startēs vismaz trīs normālas komandas. Arī ekonomiski viss būs citādi. Latvijas čempionāti būs daudz spēcīgāki, un līdz ar to uzņēmēji un komandu īpašnieki vai līdzīpašnieki būs ieinteresēti ieguldīt vairāk līdzekļu. Sports arī ir bizness. Pēc desmit gadiem jelgavnieki aktivizēsies sporta jomā. Ja tiks sakārtotas sporta bāzes un būs vairāk piedāvājumu sportot, pilsēta varēs sarīkot vismaz divus masu pasākumus. Tie varētu būt ne tik daudz sportiski, bet ar sportiskām aktivitātēm, piemēram, makšķerēšana vai pasākums ar humora pieskaņu, lai var piedalīties jebkurš un arī balvu var iegūt jebkurš. Ar gadiem varbūt Trīszvaigžņu spēles vai kādas citas sacensības notiks Jelgavā.
