Viens no Latvijas ekonomikas vājiem posmiem ir negatīvā ārējās tirdzniecības bilance.
Viens no Latvijas ekonomikas vājiem posmiem ir negatīvā ārējās tirdzniecības bilance. Ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās šā gada piecos mēnešos turpināja augt. Tomēr negatīvā bilance palielinās, jo importa apjoms aug straujāk nekā eksporta.
Šā gada piecos mēnešos no Latvijas eksportētas preces par 529,3 miljoniem latu, bet importētas – par 854,4 miljoniem latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Imports pārsniedzis eksportu par 61,4 procentiem. Pērn šis rādītājs bija mazāks – 59,1 procents. Piecos mēnešos eksporta apjoms palielinājies par 14,2, bet importa – par 15,8 procentiem.
Galvenā eksportprece – koksne
Galvenā Latvijas eksportprece ir koksne un tās izstrādājumi – tās īpatsvars eksporta kopapjomā šā gada piecos mēnešos bija 35,7 procenti. Tekstilmateriāli un izstrādājumi veidoja 14 procentu no kopējā eksporta, metāli – 13,8, ķīmiskās rūpniecības produkcija – 6,4 procentus.
Meža nozares produkcijas eksporta apgrozījums šā gada pirmajos četros mēnešos ir 172 029 800 latu (par 1,6 procentiem lielāks nekā pērn), bet koksnes apgrozījums – 148 729 900 latu.
Importā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas – 20,4 procentus, ķīmiskās rūpniecības produkcija – 11,4, minerālie produkti – 11, transporta līdzekļi – 8,4, bet metāli un to izstrādājumi – 8,1 procentu.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, visai iespaidīgu kāpumu – par 56,5 procentiem – uzrāda pārtikas rūpniecības produktu, tajā skaitā dzērienu un tabakas, eksports.
Ir sakari ar aptuveni 120 valstīm
Lielākās eksportētājvalstis pasaulē ir ASV, Vācija un Japāna. Pērn ASV īpatsvars no visa pasaules eksporta kopapjomā sasniedza 12,8 procentus. Svarīgākie Latvijas importa partneri ir Vācija, Krievija, Somija, Lietuva un Zviedrija, bet eksporta – Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija, arī Dānija.
Lielāko daļu no mežu nozares produkcijas – 29 procentus – Latvija eksportē uz Lielbritāniju (pirmajos četros mēnešos 50 623 100 latu).
1998. gadā ekonomiskā krīze Krievijā satricināja arī mūsu valsts ārējo tirdzniecību, jo daļēji tika zaudēts svarīgs partneris – Krievija –, būtiski samazinājās eksports uz Ukrainu. Ārējās tirdzniecības sakari Latvijai ir aptuveni ar 120 pasaules valstīm.
Izmanto jelgavas darbaspēku
Kā ziņoja VID Zemgales reģionālās iestādes muitas priekšnieks Pēteris Sējāns, imports mūsu rajonā šogad pirmajos četros mēnešos sasniedza 2 miljonus 535 tūkstošus latu, Bauskas rajons ievedis produkciju par 1 miljonu 951 tūkstoti latu, Dobeles rajons – par 598 000 latu.
No mūsu rajona visvairāk izved kūdru, metāla un koka izstrādājumus. Viens no to lielākajiem eksportētājiem ir SIA «Laflora» – šā gada pirmajos četros mēnešos par 653 000 latu, SIA «Larelini» –par 522400 latu, SIA «VTeast» – par 135500 latu. Vēl ievērojami eksportētāji ir SIA «Jelgawood» un bija «Latvijas keramika». Imports mūsu rajonā ir audzis, palielinājies arī eksports.
P.Sējāns skaidroja, ka rajonā aizvien vairāk preču ieved pārstrādei. Produkciju šeit pārstrādā, izmantojot mūsu darbaspēku, galaprodukts tiek izvests. Šādu uzņēmumu skaita palielināšanās ir visai negatīva tendence.
«Ja pie mums kāda niša vēl ir brīva, tad to noteikti pamanīs ārzemju investori un tukšos robus aizpildīs. Brīvā tirdzniecība ir bez ierobežojumiem,» piebilda P.Sējāns.
Tirdzniecība veicina attīstību
Ārējā tirdzniecība Latvijai ir ļoti nozīmīga, jo veicina ne tikai preču un pakalpojumu, bet arī zināšanu un tehnoloģiju apmaiņu, palīdz valsti nodrošināt ar visu nepieciešamo. Stabili ārējās tirdzniecības sakari sekmē arī Latvijas iekļaušanos starptautiskajā apritē, un tā tieši saistīta ar valsts drošības jautājumiem.
Eksporta palielināšana pagaidām ir mūsu prioritāte. Turklāt svarīgi ir eksportēt kvalitatīvu produkciju.
Diemžēl Latvijai Baltijā bijis vismazākais eksporta apjoms. Šā gada pirmajā ceturksnī eksportēja produkciju par 492,1 miljonu USD, Lietuva – par 1014 miljoniem, bet Igaunija – par 943,9 miljoniem USD. Arī imports mūsu valstī bijis vismazākais: pirmajos četros mēnešos – 783,2 miljoni USD. Igaunijā – 1177 miljoni USD, bet Lietuva jau pirmajos trīs mēnešos importējusi produkciju par 1356 miljoniem USD.
