Kopš nepatīkamā pārsteiguma, kad spēcīgajās lietavās dažu minūšu laikā applūda kooperatīvās sabiedrības «Svētes kopdarbs» un citu saimnieku labības lauki, pagājis vairāk nekā mēnesis, taču plūdu atstātās pēdas nav dzēšamas vēl šobaltdien.
Kopš nepatīkamā pārsteiguma, kad spēcīgajās lietavās dažu minūšu laikā applūda kooperatīvās sabiedrības «Svētes kopdarbs» un citu saimnieku labības lauki, pagājis vairāk nekā mēnesis, taču plūdu atstātās pēdas nav dzēšamas vēl šobaltdien.
Braucot garām plūdos cietušajām vietām Svētē, skatam paveras bēdīga aina: laukus klāj zaļi dzeltena puvuma kārta, upes sanestās bojātās augu valsts atliekas un jūtama nelāga smaka. Dažviet skaidri nevar saskatīt un pazīt to kultūru, kas augusi pirms plūdiem. Kādā kartupeļu laukā ar piepūli var sazīmēt nelielas rieviņas, kas reiz bijušas kārtīgas vagas. Iegriezāmies apjautāties, kā klājas kooperatīvajai sabiedrībai «Svētes kopdarbs», kuras labības lauki cieta plūdos lielās platībās.
Uz lauka kā pēc rallija
Dažviet labība jau sākta kult, taču lielā augsnes mitruma dēļ grimstošie kombaini, atstājot sliedes, pamatīgi izmuļļājuši zemīti, apgrūtinot turpmāko apstrādi. Pārslogojot tehniku, rodas lieli degvielas pārtēriņi.
«Svētes kopdarba» vadītājai Intai Viniarskai visvairāk kremt tas, ka nav iespējams iesēt rapsi, kā iepriekš bija iecerēts. Citi zemnieki šogad dižojās ar bagātīgo ziemas rapša ražu, bet kooperatīva sējumi ilgstošai peldei nebija gatavi, un 11 hektāros (tās būtu bijušas aptuveni 25 tonnas sēklu) augošie eļļas augi tika zaudēti. Neesot jēgas cerēt uz ražu arī no 22 hektāriem kviešu sējumu. Rudzi ir par daudz mitri, tādēļ ar kulšanu vēl jāpagaida. Turklāt 36 hektāros tie sagūluši veldrē. Pārmērīgais mitrums veicinājis vārpatas izplatīšanos. Lai arī laiks lielākoties bija silts un saulains, dažviet ūdens uz lauka saglabājies vēl tagad. Arī pati Svētes upe nav iegājusi savos pastāvīgajos krastos.
Valdība pagriež muguru
Cerēto kompensāciju no valdības neviens plūdos cietušais vēl nav saņēmis. Visticamāk, ka arī nesaņems. Kaut arī sasāpējušā jautājuma risināšanā piedalījās deputāti, rezultāts zemniekiem nav iepriecinošs. I.Viniarska domā, ka viņu sāpe jau ir aizmirsta un valdība «liek jaunu bildi iekšā», bet cietušie lai sitas uz priekšu, kā prot. Neveiksmi piedzīvojušie zemnieki gaidīja vismaz līdzjūtības izteikšanu. Kooperatīva vadītāja skeptiski noskaņota raižu pilnā balsī piebilda, ka zināma līdzjūtība kā aizsaulē aizgājušajiem nāktu par labu, jo zemnieki nudien jūtas pavisam slikti – kā tuviniekus zaudējuši.
Sakot paldies pagasta Padomei, I.Viniarska skaidroja, ka tā gan sniegusi savu palīdzīgo roku, cik vien bijis spēkos. Ir uzlabota infrastruktūra – ceļi, ūdens izskalotajām caurulēm uzklāts uzbērums.
Lai gatavojas apdrošinātāji
I.Viniarska ir pārliecināta, ka nākamgad plūdi varētu atkārtoties. Ja netiks salabots galvenais vaininieks – Vilces dambis – un sakārtoti ceļi, tad Svētes upe atkal «izies no rāmjiem» un applūdinās labības laukus, bet… Tad jau sējumi būšot apdrošināti un neviens stresā matus no galvas ārā neplēsīšot. Kooperatīva vadītāja vēl piemetināja, lai apdrošināšanas kompānijas tādā gadījumā gatavojieties lielām izmaksām.
