Kārtējā vizītē Jaunsvirlaukā ieradies Joahims Zīgerists.
Kārtējā vizītē Jaunsvirlaukā ieradies Joahims Zīgerists. Viņš savā īpašumā turpina aprūpēt un iekārtot kultūrvēsturiskus objektus. Joahims Zīgerists uzskata, ka dzintars vislabāk raksturo latviešus, tāpēc arī viņa celtajā baznīcā krusts altāra priekšā gatavots no dzintara.
Joahims Zīgerists kopā ar saviem vācu domubiedriem ieradies kārtējā vizītē Latvijā. Viņš turpina darbus pie visu karavīru piemiņas vietas iekārtošanas Jaunsvirlaukā.
Joahims «Ziņām» stāstīja, ka viņa tēvs dienējis Latvijas armijā un tāpēc arī viņam radusies doma izveidot visiem – latviešu, vācu un krievu – karavīriem vienu kopīgu piemiņas vietu: «Latvijā ir dažādas piemiņas vietas – vai nu vācu, vai krievu, vai latviešu karavīriem, bet visiem kopēju nav.»
Pirms vairākiem gadiem sākās baznīcas celtniecība Jaunsvirlaukā, kas nu jau tuvojas noslēgumam. Joahims uzsver, ka šajā vietā savulaik bijusi cūku kūts: «Ilgi nezināju, ko ar drupām darīt. Padomju laikā daudzās baznīcās tika ierīkotas darbnīcas vai minerālmēslu glabātuves, nolēmu, kāpēc es nevarētu veikt atgriezenisku darbu.» Nesen baznīca tika pie dzintarā veidota altāra krusta. «Man paveicās ar lietuviešu dzintarkali, kas apņēmās šo darbu veikt. Lai krusts būtu iespaidīgāks, aiz tā izvietots 1200 vatu gaismas ķermenis,» Joahims skaidro, ka, viņaprāt, dzintars simbolizē latviešus.
Celtne veidota pārsvarā no Baltijā iegūstamiem materiāliem – koka, ķieģeļiem, akmens –, arī meistari bijuši Latvijas. Zvans gan ceļojis no Vācijas, kur to savulaik kādā krāmu bodē uzgājis baltvācu mācītājs. Zvanā bija iekalti vārdi: «Mani radīja A.Hecels Rīgā 1743. gadā». Joahims ilgi tincinājis mācītāju, līdz tas piekritis, ka atradums tiek nogādāts dzimtenē.
Baznīcā iekārtota piemiņas grāmata ar kritušo karavīru vārdiem, bet pie tās – laukums un piemiņas akmens Otrajā pasaules karā kritušajiem. Trīs tonnu smagais melnais granīts atvests no Ogres puses. Apkārt akmenim sastādītas 1000 rozes, un katra no tām – par piemiņu kādam kritušajam karavīram. Līdzīgs dārzs iekopts arī aiz mājas, kur sastādīti 1000 kociņi – ķirši, ābeles un bumbieres.
J.Zīgerists stāsta, ka turpmākie plāni saistīti ar bronzas laikmeta muzeja ierīkošanu: «Nejauši aiz augļu dārza uzgājām bronzas laikmeta liecības – no zemes izrakām dažādas rotaslietas. Tagad ir sapnis sākt arheoloģijas darbus, lai varētu veidot atradumu muzeju. Taču apņemšos to tikai tādā gadījumā, ja būs garantija, ka muzejs uz mūžu paliks Jaunsvirlaukā un nekad netiks pārvietots uz Rīgu.»
Jau šonedēļ Joahims Zīgerists atgriezīsies Vācijā, bet pēc trim nedēļām atkal plāno būt Latvijā.
