Ilgi gaidītie un gatavotie svētki ir klāt – Rīgai 800. Galvaspilsētā sabrauks (jau sabraukuši) citzemju tūristi, rīt turp dosimies arī mēs.
Ilgi gaidītie un gatavotie svētki ir klāt – Rīgai 800. Galvaspilsētā sabrauks (jau sabraukuši) citzemju tūristi, rīt turp dosimies arī mēs.
Taču manī diemžēl mājo šaubas. Nē, ar svētku norisēm viss būs kārtībā (es ceru). Taču baidos no lielajām ļaužu masām, kurās noteikti atradīsies kāds, kas gribēs redzēt vairāk par citiem, piedalīties vairāk par citiem un arī iedzert vairāk par citiem. Pārāk spilgtā atmiņā vēl palicis ar tukšajām pudelēm noklātais Doma laukums pagājušās nedēļas trešdienā pēc krievu laikraksta prezentācijas koncerta. Arī divdesmit tūkstošgalvainā pūļa viļņošanās izskatījās pietiekami draudīga.
Tad nāca prātā pirms gada redzētais Kauņā. Tur pār Nemunas upi savu fantastisko lidojumu demonstrēja lidotājs Jurģis Kairis. Šis pasākums bija iepriekš plaši reklamēts un apbrīnot augsto pilotāžu, pēc aptuvenām aplēsēm, bija ieradušies ap divsimt tūkstoši cilvēku. Jau vairākas stundas pirms lidojuma ļaudis plūda uz Nemumas krastu. Pirmie ieņēma labākās vietas uz nelielā kājnieku tiltiņa, taču arī pārējie lidojumu varēja redzēt labi. Visvairāk cilvēku izkārtojās slīpajos, zāļainajos Nemumas krastos. Ļaudis pacietīgi gaidīja. Tika tukšota arī kāda alus pudele, taču stiprāku dzērienu nemanīju, arī stiprāku vārdu nebija. Visi kopīgi uzgavilējām augstas klases lidojumam. Pēc tā ļaudis nesteidzīgi un mierīgi izklīda. Cilvēkos bija jūtama milzīga labvēlīga vienam pret otru. Nebija bail, ka kāds tiktu pagrūsts vai samīts – vai tas būtu mazs bērns vai pieaudzis cilvēks.
Plānots, ka Rīgas svētkus apmeklēs miljons skatītāju. Acīmredzot, visvairāk cilvēku vēlēsies skatīties uguņošanu. Domāju, ka es to vērošu televīzijas ekrānā.