Tumši bēniņi, mitrs gaiss, baložu spalvas, specifisks aromāts, un pēkšņi – dīvaina skaņa, spārnu vēzieni un kāds lidonis virzienā no jumta apakšas apmet slaidu loku un pakarājas dažus metrus tālāk.
Tumši bēniņi, mitrs gaiss, baložu spalvas, specifisks aromāts, un pēkšņi – dīvaina skaņa, spārnu vēzieni un kāds lidonis virzienā no jumta apakšas apmet slaidu loku un pakarājas dažus metrus tālāk. Vai mini Betmens? Nē, viņa dabiskais priekštecis – sikspārnis.
Lielākoties šis lidojošai pelei līdzīgais radījums cilvēkos izraisa tikai riebumu un citas nebūt ne pozitīvas emocijas, taču, izpētot to sīkāk, atklājas virkne interesantu faktu.
Vai maz kāds no tiem (izņemot profesionālos biologus), kam sikspārņi saistās tikai ar tumšiem bēniņiem un gulēšanu ar galvu uz leju, kādreiz ir iedomājies, ka pasaulē sastopamas vairāk nekā 900 sikspārņu sugas? Lai arī dažkārt tiek lietots salīdzinājums «akls kā sikspārnis», šie lidoņi ir redzīgi, turklāt to acu gaišums nav sliktāks par cilvēka redzi. Pretēji pastāvošajam uzskatam šo veiklo dzīvnieciņu izklaide nav akla pīšanās cilvēku matos, ja vien neiedarbojas kāds ārējais kairinātājs, piemēram, kā slavenajā kinošedevrā par Dandiju, kur lidoņi tika izprovocēti un pievilināti ar smiltsērkšķu ogām.
Vienīgās teritorijas pasaulē, kur sikspārņi nav sastopami vispār, ir Arktika un Antarktīda. Lielākoties viņi dzīvo tropu zemēs, kur visu gadu viegli atrodama barība. Ja pastāvīgajā mītnes zemē mēdz būt aukstas ziemas, sikspārņi, uzkrājuši taukus, vēl pirms pirmā sniega dodas ziemas guļā, savukārt tie, kas dzīvo siltajās zemēs, ziemas miegu neguļ vispār.
Sikspārnis ir vienīgais lidojošais zīdītājdzīvnieks. Atkarībā no sugas sastopami melni, brūni, sarkani un citu krāsu sikspārņi. Lielākie netiek saukti vairs par lidojošajām pelēm, bet gan par lidojošām lapsām (kaut gan to ķermeņi nav lielāki kā baložiem), turklāt to spārnu platums ir vairāk nekā pusotrs metrs. Savukārt Taizemes cūkpurna sugas sikspārņi ir vismazākie, un to masa ir nieka divi grami. Lai arī galvenokārt lidojošās peles pa gaisu pārvietojas ar ātrumu 10 – 12 kilometru stundā, lielāko sugu sikspārņi var pat sasniegt ātrumu 24 kilometri stundā. Kā visiem zīdītājiem, arī sikspārņiem ir rokas un kājas ar pirkstiem, taču daudzas sikspārņu sugas staigāt neprot vispār un kājas ar nagiem izmanto tikai, lai karātos. Barība ar mazu, bet ļoti asu zobu palīdzību tiek sasmalcināta viendabīgā masā un ātri sagremota.
Daudzas sikspārņu sugas dzīvo pašu izveidotās kolonijās, kur vienkopus mitinās daudzi tūkstoši vai pat miljoni lidojošo peļu. Dienas parasti paiet atpūšoties, taču īsi pirms krēslas sākas rosība, un krēslas stundās sikspārņi jau siro savos medību laukos. Galvenie mērķi ir kukaiņi – gan pa gaisu, gan virs ūdens lidojošie. Atsevišķas sikspārņu sugas barojas arī ar lielajiem insektiem, skorpioniem, zirnekļiem, ķirzakām, grauzējiem vai augiem. Ūdens tiek dzerts, lidojot tieši virs ūdenskrātuvēm, taču sugas, kas uzturā lieto ar ūdeni bagātu barību, tikpat kā nedzer vispār. Dažu sugu pārstāvju apetīte izraisa apbrīnu, jo vienā ēdienreizē tie var notiesāt barības daudzumu, kas masas ziņā ekvivalents pusei paša dzīvnieka svara. Medījot jāuzmanās no niknākajiem ienaidniekiem – kaķiem, čūskām, pūcēm, ūpjiem un zebiekstēm, kas dažkārt mēdz par medījumu padarīt pašus sikspārņus.
Lidojot šie dzīvnieki galvenokārt vadās pēc redzes un ožas. Tā kā tumsā redzamība nav īpaši laba, tiem ir vēl viens veids, kā šajā diennakts daļā orientēties, proti, pēc atbalsīm, kas rodas pēc tam, kad sikspārņi izdod īsas augstfrekvences skaņas. Pēc atbalsīm iespējams noteikt, kurā virzienā var droši lidot un kurā gaidāms kāds šķērslis.
Gluži tāpat kā putni, arī sikspārņi cilvēkam dara šo to labu. Šie nakts lidoņi ēd insektus, turklāt sikspārņu mēsli ir atzīti par neaizstājamu mēslojumu zemei.
Pretstatā rietumu valstīm, kur sikspārņi nav īpašā cieņā, austrumu zemēs, piemēram, Ķīnā un Japānā, mākslinieki tos daudzviet zīmē kā laimes, veiksmes un ilgas dzīves simbolus. Interesanti, vai šo simbolu dēļ austrumnieki tik ilgi dzīvo?
Un tomēr biologi tiešu kontaktu ar sikspārni neiesaka, jo šie lidoņi mēdz būt slimi ar trakumsērgu.
