Riņķa dancis ap Jelgavas bērnudārziem tuvojas noslēgumam, kādu jau 1999. gadā to bija iecerējis toreizējais Domes Izglītības un kultūras departamenta direktors, tagad Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Riņķa dancis ap Jelgavas bērnudārziem tuvojas noslēgumam, kādu jau 1999. gadā to bija iecerējis toreizējais Domes Izglītības un kultūras departamenta direktors, tagad Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Kaut arī lēni, tomēr mērķtiecīgi – ignorējot jebkurus pretargumentus, bērnudārzu administrāciju un vecāku viedokļus – pašvaldība ir virzījusies uz pirmsskolas mācību iestāžu skaita samazināšanu no 15 līdz 7 iestādēm.
Arī pēdējā Domes sēdē, kad privatizācijai tika nodots vienīgais bērnudārzs RAF dzīvojamajā masīvā, nedzirdējām sakarīgus lēmēju argumentus, kas pamatotu 16. bērnudārza privatizācijas nepieciešamību. Vien – pašvaldībai naudas trūkst.
Neapmierinātajiem tika «aizbāzta mute», liedzot rīkot piketu. Savukārt deputātiem Jānim Bērziņam, Valentīnam Grogorjevam (abi LSDSP), Andrejam Aleksejevam (PCTVL) un Viktoram Valainim (Zemgales partija), kas balsoja pret šo tuvredzīgo lēmumu, tika dota iespēja «izbļaustīties». Turklāt, lai nebūtu jāskaidrojas ar saviem vēlētājiem, kāpēc balsots par privatizāciju, pozīcija atturējās…
Iepriekšējā Domes sasaukumā paralēli demokrātijas spēlēm notika arī dialogs, patiesi demokrātiska viedokļu apmaiņa, bet jaunā Dome ar Andri Rāviņu priekšgalā demonstrē vienīgi savdabīgu teātri, kur visi jautājumi jau iepriekš nolemti kuluāros. Domes sēdē tiek demonstrēts labi izstrādāts sinhronas roku celšanas un nolaišanas mehānisms, kas atgādina populāro pasakas sižetu: atliek trešajam tēva dēlam iepūst stabulē un visi apkārtējie pēkšņi iegūst dejotprieku. Tikai atšķirībā no Saeimas, kur valdošās koalīcijas deputātiem lēmumus palīdz pieņemt frakcijas vadītāja īkšķa stāvoklis Jelgavas Domē acīmredzot daļai deputātu iznāk skatīties, kā balsos stabulnieks.
Stabule, kā zināms, pēc vēlēšanām nonāca Zemnieku savienības rokās un ar «sociāldemokrātes» Irēnas Škutānes atbalstu tika tālāk nodota Andrim Rāviņam. Lai tai būtu jo dzidrs skanējums un dejotājiem lielāks prieks dejot, katram no tiem tika kaut kas apsolīts un arī iedots.
«Tēvzemieši» un sociāldemokrātu «lojālais» pārstāvis tika pie priekšsēža vietnieku krēsliem (Jurijs Strods un Irēna Škutāne); Jaunā kristīgā partija (Juris Kaminskis) saņēma Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēža portfeli un algoto Sporta servisa centra direktora amatu. Divi pašvaldības uzņēmumu vadītāji – Jelgavas slimnīcas direktors Andris Ķipurs un ŪKSU direktors Jānis Laizāns – ir lielā mērā atkarīgi no Domes priekšsēža un administrācijas vēlības. «Latvijas ceļam» (Einars Grigors) ticis tik vien kā Sabiedriskās drošības komisijas priekšsēža krēsls.
Vēlmē uzlabot pozīcijas deputātu dejotprieku pēc vienotās stabules pūtiena valdošā koalīcija aizgāja pat tiktāl, ka piemirsa Korupcijas novēršanas likuma pantus: deputāti J.Kaminskis un J.Laizāns (Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs), ieņemot savus papildamatus, atrodas interešu konfliktā. Taču dejas kopsoli (balsošanas mehānismu) tas neapgrūtina.
Stabule turpina skanēt, un dejot iemācītie deputāti gatavojas nākamajam uznācienam.
