Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs: Manuprāt, pašreiz Jelgavā nelegālo alkohola tirdzniecības vietu skaitā nav jūtamas būtiskas izmaiņas.
Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs:
Manuprāt, pašreiz Jelgavā nelegālo alkohola tirdzniecības vietu skaitā nav jūtamas būtiskas izmaiņas. Zinu, kad drošībsargājošām iestādēm izdevās atklāt un konfiscēt lielas spirta kravas vai ražotnes, nelegālo alkohola tirdzniecības vietu skaits Jelgavā būtiski samazinājās, jo tajās vienkārši nebija ko tirgot. Tomēr salīdzinoši ātri šiem tirgotājiem izdevās sagādāt jaunus nelegālā spirta iegādes kanālus, līdz ar to arī tā saucamās «točkas», punkti jeb objekti – kā nu kuram labāk patīk tos dēvēt – atguvās un nelegālā tirdzniecība ieņēma iepriekšējos apmērus. Atzīstu, ka pašlaik pilsēta vairāk cīnās ar nelegālās tirdzniecības sekām. Tomēr par to, vai pašvaldība sadarbībā ar drošībsargājošām iestādēm plāno veikt kādas īpašas akcijas nelegālo tirdzniecības vietu apkarošanai, šobrīd neko neteikšu, pretējā gadījumā tam nebūtu nekādas jēgas.
Bet par to, vai Domes pieņemtie alkohola tirdzniecības ierobežojumi veikalos naktī veicināja nelegālo alkohola tirdzniecību, es šaubos. Manuprāt, jaunu klientūru nelegālajiem punktiem šis aizliegums nesagādāja. Piemēram, es nekad neesmu gājis uz kaut kādiem dzīvokļiem vai mājām, lai iegādātos nelegālu alkoholu, un domāju, ka tāpat ir arī ar vairumu citu jelgavnieku.
Felikss Jasens, Jelgavas Municipālās policijas priekšnieks:
Jelgavā nelegālo alkohola tirdzniecības vietu skaits ir nemainīgs. Medicīniskajā atskurbtuvē gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vairāk «klientu», tomēr skaita palielināšanās ir saistīta ar to, ka Dobelē izolators un atskurbšanas telpas ir slēgtas. Pie mums no dzēruma attopas arī daudzi dobelnieki. Jelgavnieki, kas jau pirms pāris gadiem, naudu taupīdami, iepirkās tā saucamajās «točkās», to dara arī pašlaik. Šis kontingents mums ir jau labi zināms.
Uzskatu, ka pilsēta nedz pēc savām pilnvarām saskaņā ar likumiem, nedz arī pēc materiāli tehniskā nodrošinājuma viena pati nespēj un arī nespēs likvidēt nelegālās alkohola tirdzniecības vietas. Tas ir jādara ekonomiskajai policijai, Kontrabandas apkarošanas centram, muitniekiem un robežsargiem – jo īpaši pēdējiem diviem. Nav taču nekāds noslēpums, ka nelegālais spirts Latvijā galvenokārt tiek ievests kontrabandas ceļā. Ja kontrabanda uz robežas tiks notverta, sīkajiem tirgonīšiem pilsētā gluži vienkārši vairs nebūs preces ko piedāvāt. Jau tagad var novērot, ka, tiklīdz izdodas atklāt kādu spirta kontrabandas kravu, sīkie nelegālā alkohola pārdevēji Jelgavas tirgū kļūst mazaktīvi. Tiesa gan – ne uz ilgu laiku.
Armands Zēbergs, SIA «Prestižs» direktors:
Spriežot pēc tā, ka veikalos alkohola tirdzniecība nav nedz īpaši palielinājusies, nedz arī kritusies, manuprāt, Jelgavā nav jūtamas nekādas būtiskas izmaiņas nelegālā alkohola tirdzniecības jomā. Protams, salīdzinot ar situāciju pirms gadiem pieciem desmit, pašlaik alkohola patēriņš ir krietni samazinājies, taču nez vai tas ir saistīts ar nelegālajām tirdzniecības vietām. Drīzāk iedzīvotāji kļuvuši kulturālāki un taupīgāki, līdz ar to alkohols tiek lietots retāk un solīdākos apstākļos.
Imants Kanaška, SIA «Alis» direktors, Jelgavas Tirgotāju un ražotāju asociācijas vadītājs:
Man nav informācijas par to, cik Jelgavā pašlaik ir nelegālo alkohola tirdzniecības vietu un cik to bijis gada sākumā vai pērn, tādēļ nevaru pateikt, vai situācija šajā jomā ir pasliktinājusies vai, gluži pretēji, uzlabojusies. Taču pats personīgi, noteikti tāpat ka vairums jelgavnieku, jūtu, ka pilsētā iegādāties nelegālu alkoholu ir ļoti viegli. Visiem zināmas arī galvenās nelegālās tirdzniecības vietas, kur katram garāmgājējam tiek piedāvāts «spirķiks», «vodačka», «sigaretki».
Es kā tirgotājs nejūtu, ka veikalos patērētāju interese par alkoholu kļūtu lielāka. Drīzāk gan tai ir tendence samazināties. Taču nemāku teikt, vai tas ir uz nelegālo alkohola tirdzniecības vietu skaita palielināšanās rēķina. Taisnība ir arī tā, ka pašlaik patērētāji bieži vien labāk izvēlas alu, nevis stiprākus dzērienus.
