Turpinām jūlija beigās («Ziņas», 25. jūlijs, 6. lpp.) iesākto rakstu sēriju par interesantiem un garšīgiem dārzeņiem, kurus pie mums vēl neaudzē vai audzē ļoti maz.
Turpinām jūlija beigās («Ziņas», 25. jūlijs, 6. lpp.) iesākto rakstu sēriju par interesantiem un garšīgiem dārzeņiem, kurus pie mums vēl neaudzē vai audzē ļoti maz. Iemesls pavisam vienkāršs – šos dārzeņus mēs vēl nepazīstam.
Melnsakne vai skorcionēra
Tas ir daudzgadīgs asteru dzimtas pašapputes augs. Komerciāliem nolūkiem audzē tikai kā divgadīgu kultūru. Pirmajā gadā attīstās gaļīgas saknes un lapu rozete. Sakne ir vārpstveida vai cilindriskas formas, 30 – 35 cm gara, 2 – 4 cm diametrā, tumši brūna. Mīkstums – balts un blīvs. Lapas – garas lancetiskas formas, gaiši līdz tumši zaļas, bet nav īpaši spējīgas nomākt nezāles.
Otrajā gadā augs veido ziednesi, zied un nogatavina sēklas. Sakne līdz 30 mg% satur C vitamīnu, kā arī B1, B2 vitamīnus. Sausna – līdz 20 procentu, ogļhidrāti – 14 – 15 procentu. No minerālvielām pārsvarā satur kalciju, dzelzi, fosforu. Saknēm ir labas garšas īpašības un diētiskā vērtība. Tās var izmantot svaigas – grieztas, rīvētas – salātos. Sagatavošana līdzīga kā sparģeļiem un ziedkāpostiem. Var būt arī viena no sastāvdaļām zupā. Salātos var izmantot lapas, kamēr tās ir jaunas, mīkstas un maigas.
Tā kā saknes aug garas, melnsakne prasa dziļi iekultivētas augsnes, tai ļoti pa prātam būs arī augsnes dziļirdināšana. Organiskais mēslojums ir dodams tikai priekšaugam, jo svaigi kūtsmēsli izraisa sakņu zarošanos. Augs prasa neitrālu augsnes reakciju no pH 6,5 līdz 7,5. Nepieciešamo barības vielu attiecība: NPK – 1:0,8:0,8, tātad pamatmēslojumā var dot bezhlora NPK 15:15:15 un papildmēslojumā – slāpekli. Sēklas pavasarī ir jāizsēj pēc iespējas agri – jau aprīlī – 45 cm attālās rindās vai divrindu slejās ar 20 cm attālumu starp rindām slejā. Sēšanas dziļums 1,5 – 2,5 cm. Ja tiek sēts ar precīzās izsējas sējmašīnu, atkritīs retināšana. Augu skaits hektārā ir no 150 līdz 185 tūkstošiem. Veģetācijas periodā melnsakne ir atsaucīga uz augsnes irdināšanu, vasaras otrajā pusē var dot lapu mēslojumu, kas bagāts ar kāliju sakņu kvalitātes uzlabošanai. Augi ir mitrumprasīgi, tiem patīk mulčēšana, kas palīdz izvairīties no augu izziedēšanas. Veģetācijas periods ir samērā garš – 200 dienu –, tāpēc saknes vāc vēlu rudenī pirms sala.
Auga novākšana ir ļoti rūpīgs darbs, jo saknes ir samērā trauslas un viegli lūst, tādēļ lielākās platībās šis process grūti mehanizējams. Vienīgi ar pacēlāja skavu piepaceļot saknes, var atvieglināt cilvēkiem novākšanas procesu. Var mēģināt saknes pārziemināt uz lauka, piesedzot ar salmiem.
Šo kultūru var izmantot steidzināšanai ziemas un pavasara mēnešos, lai pagatavotu garšīgus salātus. Tam der kā telpās, tā uz lauka pārziemojušās saknes. Tad rīkojas tā: rudenī lapas apgriež, atstājot īsu lapu stublāju, uzrauš virsū 15 cm augsni, tas nodrošinās to, ka dzinumi zemē, pavasarī atsākot augt, būs balti – etiolēti. Ja steidzināšana notiek gaismā, tad dzinumi ir zaļi un zaudē savas labās garšas īpašības.
Endīvijs
Tas ir viengadīgs, aukstumizturīgs dārzenis, kas pieder cigoriņu dārzeņu grupai. Pārtikā izmanto lapas, kuras garšas uzlabošanai speciāli arī balina. Īpaši vērtīgs tas ir rudens un ziemas mēnešos. Samērā prasīgs dārzenis, kam nepieciešama viegla mehāniskā sastāva, dziļi sastrādāta augsne. Kūtsmēslus parasti dod priekšaugam. Augi ir gaismas prasīgi. Vienīgi augus, kurus audzē vasaras ražai, var viegli noēnot. Sēj pakāpeniski ar trīs četru nedēļu intervālu no aprīļa (ja iespējams, arī no marta) līdz augustam 1 – 1,5 cm dziļumā 30 – 45 cm attālumā. Kad augiem parādās pirmā īstā lapa, tos retina, ja nav sēts ar precīzās izsējas sējmašīnu. Vēlamā augu biezība šķirnēm ar krokotām lapām – Stavos (BZ), Neos (BZ) – ir 150 tūkstoši hektārā vai 15 – kvadrātmetrā, platlapju šķirnēm – 110 tūkstoši vai 11 augu kvadrātmetrā, Eros (BZ), Bossa (BZ). Sēklas piedāvā arī citas firmas. Augi ir mitrumprasīgi, tāpēc regulāri, ja tas ir nepieciešams, jālaista. Sausumā augi samērā strauji var sākt izziedēt. Mazdārziņu īpašnieki 12 nedēļu pēc sējas (jūlijs – oktobris) var augus balināt. Sausā laikā augu lapas uzmanīgi saceļ uz augšu – rozetē – un apsien. Vienlaicīgi to dara ar diviem trīs augiem, lai paildzinātu ražas novākšanas periodu, un uzliek virsū lielāku puķpodu, atstājot tikai nelielu spraugu gaisa apmaiņai. Lapas tādā veidā iegūst saldu garšu un ir gatavas patēriņam jau pēc divām trim nedēļām. Šo pašu operāciju veicot ziemā ar siltumnīcā pieraktiem augiem, laiks balināšanai dubultosies. Vācot ražu, jāatceras, ka balinātie augi nogriezti ļoti slikti glabājas un ir pēc iespējas ātrāk jārealizē. Platlapju šķirnes ir krietni aukstumizturīgās, tāpēc tās var sēt siltumnīcās augusta beigās – septembra sākumā un ražu vākt pavasarī – martā un aprīlī. Augi vēl ir maz pazīstami un tāpēc zemnieku saimniecībās vēl nav populāri. Bet, ja kādam mazdārziņa kopējam ir kāda pieredze ar šiem augiem, lūdzu, atsaucieties!
