Aizvadītās nedēļas nogalē Dobeles Dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacijā dārzkopji pulcējās kārtējā, jau piektajā lauka jeb zemnieku dienā.
Aizvadītās nedēļas nogalē Dobeles Dārzkopības un selekcijas izmēģinājumu stacijā (DSIS) dārzkopji pulcējās kārtējā, jau piektajā lauka jeb zemnieku dienā. Gandrīz divi simti zemnieku no visām Latvijas malām, zinātnieku un selekcionāru aicināti, dienas ritumā smēlās gan teorētiskas zināšanas, gan praksē varēja «aptaustīt», kādus augļus var nest mūsdienīgs komercdārzs.
Uz lauka dienu tradicionāli ierodas zemnieki no visas Latvijas. Dobeles DSIS direktore Edīte Kaufmane teic, ka šādu tikšanos galvenais mērķis ir lauku ļaudis ieinteresēt komercdārzu ierīkošanā un pareizā kopšanā, jo komercaugļkopība ir ļoti perspektīva lauksaimniecības nozare. Tā kā dobelnieki sevi pamatoti uzskata par līderi šajā jomā, divreiz gadā – pavasaros un rudens pusē – viņi aicina domubiedrus: pavasaros – lai pamācītu sarežģīto vainagu veidošanu, tagad – lai ļaudis iepazīstinātu ar darba reālajiem augļiem, jaunajām, perspektīvajām šķirnēm. Tagad var vislabāk redzēt, kas dārzā var izaugt, kādus apstākļus vajadzētu radīt augļu kociņiem un krūmiem, kā arī, iespējams, kādas kļūdas pielaistas, vainagu veidojot. Vārdu sakot – lauka dienā interesenti uzzina, pašu acīm pārliecinās par to, ko citādi grūti būtu izstāstīt, kas jāredz pašiem. Turklāt šādās reizēs zemnieki var saņemt izsmeļošas atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem, padomus, visu savām rokām praksē pamēģināt.
Bez teorijas praksē nevar iztikt
Lauka dienas teorētiskajā daļā stacijas pētnieki iepazīstināja viesus ar sezonas laikā padarīto. Par Augļkopju asociācijas darbu pastāstīja tās priekšsēdētājs Jānis Zilvers.
Šī vasara bijusi untumaina, krasās temperatūras un mitruma svārstības radīja dažādus nepatīkamus pārsteigumus. Arī augļu dārziem nav gājušas secen dažādas slimības un kaitēkļu postījumi. Tādēļ zemnieki ļoti vērīgi klausījās augu aizsardzības speciālistu Maijas Eihes un Intas Gailes padomos un secinājumos. Daudz vērtīgu atziņu sniedza Dobeles rūpnīcas «Spodrība» speciālisti, plaši iepazīstinot ar «Vito» preparātu iespējām augļkopībā. (Starp citu, «Spodrība» ir mūsdienās Latvijā lielākā mājķīmijas ražotāja: dibināta Rīgā 1921. gadā kā sabiedrība apavu krēma ražošanai «Mednis un biedri», laika ritumā tā mainījusi gan apmērus, gan saimniekus, gan arī atrašanās vietu. 1960. gadā uzņēmuma ražotnes izveidoja Dobelē. 1996. gadā tā kļuva par akciju sabiedrību, tagad rūpnīcā strādā 150 cilvēku, kas par savu mērķi uzskata cilvēkam un videi draudzīgas produkcijas ražošanu, kur līdz ar dažādu sadzīves ķīmijas preču klāstu plaši pārstāvēti arī līdzekļi dārzu kopšanai.)
Lauka dienas teorētiskā daļa noritēja jaunajā angārā, kas arī zināmā mērā ir labs uzskates objekts: tur top moderna augļu glabātava, un zemnieki varēja rast priekšstatu gan par tās konstrukciju, gan parametriem.
Pēc semināra zinātnieku un selekcionāru ciemiņi stacijas saimnieku pavadībā sadalījās grupās, lai praksē apgūtu dažādas zinības.
Mācībstunda dārza vidū
Zemnieki varēja gan vērot, kā pareizi veidojami augļu koki vasarā, gan paši iemēģināt roku šajā tik atbildīgajā darbā. Citi iepazinās ar pilienveida laistīšanas sistēmas ierīkošanu un darbību. Apmeklētāju pulciņi staigāja pa plašo dārzu, aplūkojot stādījumus un klausoties pētnieku komentārus par jaunākajām ābeļu, bumbieru, plūmju un aprikožu šķirnēm, saldajiem un skābajiem ķiršiem, ogulāju šķirnēm. Viņi tika iepazīstināti ar augu mēslošanas paņēmieniem un noteikumiem, ar darbiem pēc augļu novākšanas.
Kā arvien līdzīgās tikšanās reizēs bija liela zemnieku interese par vīnogām, to šķirnēm, audzēšanas iespējām. Neskaitāmi jautājumi tika uzdoti, apskatot kokaudzētavu, ziemas potējumus potcelmu mātesdārzos.
Protams, viens no tradicionālajiem lauka dienas pasākumiem arī šoreiz bija augļu izstāde un degustācija. Daudzi desmiti ābolu, bumbieru, plūmju šķirņu kārtējo reizi apliecināja, ka Latvijā iespējams audzēt tik daudz un dažādu šķirņu augļus, lai pilnībā ar tiem nodrošinātu ne tikai vietējo tirgu, bet arī – lai ražotu eksportam. Piemēram, daļa interesentu tika iepazīstināti ar Skandināvijas valstu piedāvāto sadarbības iespēju zemeņu piegādē.
Daudzos zinātnieku viesos interesi izraisīja putnu atbaidītājs: elektroniska ierīce, kas, atdarinot spārnoto dārza postītāju trauksmes saucienus, ļoti efektīvi palīdz nosargāt ražu. Ar šādu ierīci Dobeles zinātnieki pirmoreiz iepazinušies Francijā, tagad līdzīga aparatūra darbojas ķiršu dārzā, turklāt dobelnieki piedāvā interesentiem arī palīdzēt šādas ierīces iegādāties.
Zemniekiem, kas Dobeles DSIS bija ieradušies pirmoreiz, bija interesanti aplūkot eksperimentālo pārstrādes cehu. Taču pat tos, kas lauka dienas Dobelē apmeklē regulāri, šoreiz pārsteidza ceha vadītājas Dalijas Segliņas piedāvātais ķirbju sulas maisījums ar cidoniju, plūmju un smilktsērkšķu sulām: tāds dzēriens ir ne vien ļoti gards un slāpes veldzējošs, bet arī ārkārtīgi veselīgs. Zemniekiem tika atgādināts, ka ķirbju sulā ir vairāk karotīna nekā, piemēram, burkānos.
Lauka dienas ietvaros zemnieki tika iepazīstināti arī ar dažādu firmu piedāvāto dārzkopības inventāru un aprīkojumu, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem: tos varēja aplūkot firmu «Kemira», «Syngenta», «Spodrība», «Aventis», «Meristēmas», «Agrimatco», «Certa», «Shetelig» un citu stendos.
Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētājs J.Zilvers vairākkārt uzsvēra, ka mūsu lauksaimnieki viennozīmīgi spēj pilnībā vietējo tirgu nodrošināt ar augļiem un ogām. Tikai šim darbam jābūt mērķtiecīgam, neatlaidīgam. Un drosmīgam, iesaistoties interesantos eksperimentos.
Mellenes ķiršu lielumā
Lauka dienas apmeklētājus patiesi pārsteidza Ogres firmas SIA «Meristēmas» demonstrētās amerikāņu augstkrūmu mellenes. Katrs varēja nogaršot ogas, kas ir… prāvu ķiršu lielumā. Aromātiskas, saldas un – pat veselīgākas nekā savvaļas mellenes. SIA «Meristēmas» direktore Māra Rudzāte nepagurusi stāstīja par šīs netradicionālās kultūras labajām īpašībām un audzēšanas tehnoloģiju. Šo ogulāju krūmi sasniedz līdz divu metru augstumu, ogas ļoti lielas, smaržīgas, plus četru grādu temperatūrā uzglabājamas līdz pat diviem mēnešiem. Krūmi ir pietiekami salizturīgi – tiem nekaitē pat 25 līdz 29 grādu aukstums. Augstkrūmu melleņu labās īpašības M.Rudzāte iepazinusi plantācijās Polijā: tur šos ogulājus jau uzsākts audzēt ar komerciālu vērienu. Arī Latvijā tam varētu būt labi panākumi. Daži krūmiņi pirmās ogas ļauj nobaudīt jau otrajā gadā, pamatā ražot sākot trešajā gadā. Bet jau piektajā gadā no katra krūma iespējams novākt ap 5 kilogramiem lielogu melleņu. Tās iespējams izmantot uzturā gan svaigā veidā, gan ievārījumiem, kompotiem, želejām: regulāra to lietošana uzlabo redzi un sirdsdarbību. Starp citu, pieprasījums pēc šīm ogām ir tik liels, ka pasaulē to cenas svārstās ap 6 dolāriem kilogramā. Zināms, ka Mārtiņš Rītiņš savam restorānam tās no vietējiem ražotājiem iepērk par trīs latiem.
Lauka dienas dalībniekiem tika piedāvāta iespēja arī iegādāties amerikāņu augstkrūmu melleņu stādus, kas izaudzēti no meristēmām. Viena stāda cena – 1,80 lati. «Ziņas» vienojās ar SIA «Meristēmas» vadītāju par iespēju jau tuvākajā laikā apmeklēt uzņēmumu, lai lasītājus plašāk iepazīstinātu ar šo netradicionālo kultūru.
Kā arvien, arī aizvadītajā lauka dienā Dobelē tās apmeklētāji uzzināja daudz jauna, guva konkrētus padomus un praktisku pieredzi. Taču šādas tikšanās ir svētīgas arī tādēļ, ka sastopas domu biedri no dažādām valsts malām, veidojas jauni kontakti, ir iespējama plaša, nepastarpināta informācijas apmaiņa, kuras rezultātā atsevišķu augļkopju darbošanās vēršama mērķtiecīgāka un efektīvāka. Jau aizvadītie desmit gadi, kopš Latvijā tiek attīstīta komercaugļkopība, liecina par praktiski neierobežotajām iespējām pie mums audzēt visus patēriņam nepieciešamos augļus. Tie viennozīmīgi ir veselīgāki par ievestajiem, turklāt tirgus nosvēršana par labu vietējai ražošanai ievērojamā mērā mazinātu bezdarbu laukos.
