Nesen Jelgavā tikās bioloģiskās un netradicionālās lauksaimniecības atbalstītāji un piekritēji. Viņi diskutēja par retās nozares attīstības iespējām Zemgalē.
Nesen Jelgavā tikās bioloģiskās un netradicionālās lauksaimniecības atbalstītāji un piekritēji. Viņi diskutēja par retās nozares attīstības iespējām Zemgalē.
Zemgales attīstības aģentūras direktors un šā pasākuma organizētājs Raitis Vītoliņš sāka ar to, ka atzina – viņš gribētu, lai Zemgales lauku sētas kā indivīds paliktu un dzīvotu, lai būtu lauku dažādošana jeb, citiem vārdiem, jāsaglabā saliņas, kam pamatā ir informācijas tehnoloģiju attīstība un jauno zemnieku izglītošana. R.Vītoliņš sacīja, ka tiek arī risināti jautājumi, lai attīstītu nodarbinātību tieši laukos. Pirmām kārtām, nepieciešama vērienīga atbilstošas izglītošanas programma. To atzina arī lielākā daļa diskusijas dalībnieku.
Bioloģiskās lauksaimniecības apvienības padomes locekle, Vides centra sertifikācijas padomes locekle no Skrīveriem Māra Vaivare uzskata, ka jāsaskaņo garīgā un materiālā puse, jo labumu laukiem nedošot tikai projekts izglītošanai. Vajadzīgi kadri, literatūra. M.Vaivare rediģē kolēģa Jāņa Ikaunieka grāmatas par bioloģisko lauksaimniecību. Taču visu ierobežo trūcīgās finanses. Lai drukātu izdevumu «Praktiskā un bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā», vajag vismaz 2000 latu. Tos lūdza Zemgales attīstības aģentūrai.
M.Vaivare cita starpā norādīja, ka nepieciešams nodrošināt atbilstošas prakses vietas studentiem, tehnikumu audzēkņiem kādā bioloģiskās lauksaimniecības paraugsaimniecībā ar atbilstošu tehniku. Taču Zemgalē tādu mācību saimniecību nav. Nav arī skaidrības, kam jāmaksā – praktikantam vai zemniekam –, jo pašreiz neviens no viņiem nav turīgs. «Kamēr nebūs nostabilizēta lauksaimniecības politika, bioloģiskā lauksaimniecība pastāvēs, tikai balstoties uz dažu entuziastu pleciem,» piebilda M.Vaivare.
Protams, liels atbalsts būtu SAPARD līdzekļi, taču tos dod tikai pēc programmas izpildes, skaidroja Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvis Vilnis Reinfelds.
Diskusijas noslēgumā visi bija vienisprātis: izglītošana ir vajadzīga gan jauniešiem – potenciālajiem zemniekiem –, gan pieaugušajiem, interesentiem un arī patērētājiem, kas, protams, pagaidām dod priekšroku skaistajām, lielajām, taču ar ķīmiskām vielām piebarotām plūmēm, ne mazajai, veselīgajai, kas ātri bojājas.
Zemnieku saimniecības «Līči» saimnieks Modris Jansons sacīja, ka netradicionālajā lauksaimniecībā nodarbinātie visā pasaulē esot turīgi zemnieki, taču pie mums tā vēl nav. «Protams, liels solis uz priekšu varētu būt kooperatīva izveide, taču mūsu paaudzei šis jēdziens vēl ir pasvešs. Arī valstī ir traucējošie faktori – tirgotāji uz ielām, kontrabanda, nakts tirgus. Galu galā, ja Latvijā nenovērtēs bioloģiskās lauksaimniecības produkciju, to noteikti izdarīs citur pasaulē, un šī niša būs aizņemta,» sprieda M.Jansons.
