Jelgavu Latvijas iedzīvotāji vairāk vērtē negatīvi nekā pozitīvi, tā pēc aptaujas rezultātu apkopošanas atzīst tirgus un sociālo pētījumu centra «Latvijas fakti» direktors Aigars Freimanis.
Jelgavu Latvijas iedzīvotāji vairāk vērtē negatīvi nekā pozitīvi, tā pēc aptaujas rezultātu apkopošanas atzīst tirgus un sociālo pētījumu centra «Latvijas fakti» direktors Aigars Freimanis.
Šovasar «Latvijas fakti» veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot Latvijas lielāko pilsētu sociālo tēlu. Tika aptaujāti 1010 valsts pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem visos 26 administratīvajos rajonos. Pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tika aprēķināta aptaujas izlase (veidota proporcionāli šādām pazīmēm: dzimums, vecums, nacionalitāte, ģeogrāfiskā izkliede). Kā atzīst Aigars Freimanis, šādi veidota izlase ievērojami paaugstina iegūto rezultātu precizitāti un samazina standartnovirzi līdz ± 2,4 procentiem.
Kopumā aptauja notika 146 izlases punktos. Tās dalībniekiem bija jānovērtē astoņu Latvijas lielāko pilsētu – Rīgas, Ventspils, Liepājas, Jelgavas, Daugavpils, Jūrmalas, Rēzeknes un Valmieras – sociālais tēls. Respondentiem bija jāatbild uz jautājumu, cik labi viņi pazīst (dzīvo vai bieži apmeklē) katru no pilsētām, vai vēlētos dzīvot tajā, vai pilsēta strauji attīstās, vai tās iedzīvotāju dzīves un ienākumu līmenis ir augstāks nekā vidējais Latvijā, vai labprāt apmeklētu šo pilsētu, vai tur ir tīra un sakārtota vide, vai ir daudz un dažādu brīvā laika pavadīšanas iespēju, vai pilsētas dome rūpējas par iedzīvotājiem, vai pilsētā ir viegli atrast darbu, vai tās iedzīvotāji ir atvērti un draudzīgi, vai pilsēta būtiski iespaido politiskos un ekonomiskos procesus visā Latvijā.
Respondentiem katra no pilsētām bija jānovērtē arī desmit punktu skalā, kur «10» nozīmē «ļoti attīstīta un moderna pilsēta», turpretim «1» – «mazattīstīta pilsēta». Šajā sadaļā ar augstāko atzīmi «10» Jelgavu novērtēja 3,7 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, un kopumā tā ir sestajā pozīcijā. Kritiskāk par Jelgavu novērtēta tikai Daugavpils un Rēzekne. Visnegatīvāk Jelgavu vērtēja aptaujātie Zemgales iedzīvotāji. Lai gan tie, kuri Jelgavu pazīst labi (dzīvo vai bieži to apmeklē), pilsētu pēc 10 punktu skalas vidēji vērtēja atzinīgāk (vidējā vērtējumu atzīme šajā auditorijā – 6,33 punkti) nekā tie, kas nav cieši saistīti ar Jelgavu (vidējā vērtējumu atzīme – 5,96 punkti).
Analizējot aptaujas rezultātus, A.Freimanis atzīst, ka Jelgava ir viena no viskritiskāk vērtētajām pilsētām, – pārējo astoņu pilsētu vidū pēc visiem kritērijiem tā ir sestajā septītajā vietā un gandrīz pēc visiem kritērijiem vērtēta vairāk negatīvi nekā pozitīvi. Tikai jautājumā, vai respondenti labprāt apmeklētu pilsētu, vairākums (52,9 procenti) Latvijas iedzīvotāju atbildējuši apstiprinoši.
Pilsētu popularitātes sarakstā Jelgava ieņem ceturto pozīciju. Gandrīz katrs ceturtais aptaujātais iedzīvotājs labi pazīst Jelgavu – pilsētā dzīvo vai bieži to apmeklē. Jelgavu labi zina (dzīvo vai bieži apmeklē) mazliet vairāk nekā trešdaļa (35,2 procenti) Zemgales iedzīvotāju, kā arī bieži apmeklē vairāk nekā ceturtā daļa (26,4 procenti) aptaujāto Rīgas iedzīvotāju.
Jelgavā dzīvot vēlētos 11,7 procenti respondentu, vairāk šo vēlmi pauduši zemgalieši.
Katrs piektais aptaujātais paudis pārliecību, ka Jelgava strauji attīstās, savukārt vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas dalībnieku izteikuši pretēju viedokli.
Jāatzīmē, ka to respondentu vidū, kas Jelgavā dzīvo vai bieži to apmeklē, kā arī Zemgales iedzīvotāju vidū pozitīvo vērtējumu īpatsvars ir tikai minimāli lielāks nekā pārējo aptaujas dalībnieku vidū (attiecīgi 23,6 un 21,4 procenti).
19,5 procentiem aptaujāto šķitis, ka jelgavnieku dzīves un ienākumu līmenis pārsniedz vidējo Latvijā. Tikai 13,6 procentu valsts iedzīvotāju uzskata, ka Jelgavā var viegli atrast darbu, un tikai 28,6 procentiem ir priekšstats, ka Jelgavā ir tīra un sakārtota vide.
Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa uzskata, ka Jelgavas Dome nerūpējas par pilsētas iedzīvotājiem. Zemgalē kopumā aptaujātie tās darbību vērtē vairāk pozitīvi nekā negatīvi, taču jelgavnieki un biežie tās apmeklētāji pašvaldības darbu vērtē kritiskāk.
40,2 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pozitīvi novērtējuši plašās izklaides iespējas mūsu pilsētā.
