Ikviens no mums vēlas, lai vide, kurā dzīvojam, ir skaista un sakopta. Izņēmums nav arī Aizupes pamatskolas skolotāja Dace Hercberga, tādēļ brīvos brīžus viņa pavada, savā piemājas dārziņā stādot un kopjot līdz pat sešdesmit dažādu šķirņu ziedus.
Ikviens no mums vēlas, lai vide, kurā dzīvojam, ir skaista un sakopta. Izņēmums nav arī Aizupes pamatskolas skolotāja Dace Hercberga, tādēļ brīvos brīžus viņa pavada, savā piemājas dārziņā stādot un kopjot līdz pat sešdesmit dažādu šķirņu ziedus.
«Puķes ir mana stihija,» smaidot saka Dace un aicina savā ziedu valstībā, kur pašreiz sparīgi zied puķu tabaka, samtenes, asteres, dālijas un citas rudens vēstneses.
Pirms ilgāka laika skolotāja ar dēlu devās atpūtas braucienā uz Čehiju, kur gūtie iespaidi par skaisto un sakopto apkārtni deva stimulu tam, lai nopietnāk ķertos klāt dārza izdaiļošanai. Tagad Dace stāda puķes, kur vien var, tās esot pat jāaudzē ārpus žoga, jo jāatstāj taču vieta arī dārzeņiem. Cauru gadu saimnieci un ciemiņus priecē krāsainās skaistules. «Vienas nozied, bet viņu vietā uzzied citas,» stāsta skolotāja. Kad puķu ziedēšanas laiks ir beidzies, Dace rūpīgi novāc sēkliņas, lai arī nākamgad būtu par ko priecāties.
Ziedus viņa mēģina stādīt pašas izdomātās, interesantās kompozīcijās. «Speciālisti varbūt teiktu, ka tas nav izdarīts pareizi – to un to puķi nedrīkst stādīt kopā,» teic Dace, taču līdz šim nekas briesmīgs nav noticis, visas mācējušas sadzīvot un izskatās jauki. Nākotnē iecerēts atbrīvot vietas arī dekoratīviem kokiem un krūmiem, taču tam būs nepieciešamas nopietnākas zināšanas.
Kad jautāju, vai izvēlētais vaļasprieks nav grūts darbs, skolotāja atbildēja noraidoši un izstāstīja kādu viltību – ja puķes sasēj ciešās rindās, izaug biezi un kupli puduriņi, kuru starpā augošās nezāles nemaz nav redzamas.
Katru gadu Dace iegādājas aizvien jaunas puķu šķirnes un dārziņš kļūst raibāks un krāšņāks. Pēc skolotājas novērojumiem, sēklas ieteicams pirkt veikalos, jo ir gadījies, kad no tirgū iegādātajām izaug pilnīgi kas cits.
Vakaros Dace dodas apstaigāt savus lolojumus, lai redzētu, kur un kas ir mainījies. Šīs pastaigas pēc darba skolā, kur visa diena jāpavada telpās, ir kā relaksācija.
Ik dienu skolotājai iznāk iet gar daudzstāvu namiem, kur ir nesakopts un nav pat neviena skaistuma krūmiņa. Izjūta nepatīkama, un Dace ir neizpratnē: «Vai tiešam nevar sarīkot talku un satīrīt apkārtni?»
