Augusts. Dažādiem spilgtiem notikumiem pārbagāts mēnesis. Katrs atstājis neizdzēšamas atmiņas. Visspilgtākās, protams, paliks pēc Rīgas svinībām. Par tām runās un rakstīs vēl gadiem. Slavēs un vērps intrigas.
Augusts. Dažādiem spilgtiem notikumiem pārbagāts mēnesis. Katrs atstājis neizdzēšamas atmiņas. Visspilgtākās, protams, paliks pēc Rīgas svinībām. Par tām runās un rakstīs vēl gadiem. Slavēs un vērps intrigas. Tik domāju, vai kāds no tiem tūkstošiem, kas bija uz svinībām, atcerējās, ka iebrucēja kara zirgs ne pie kā nav vainīgs, jo, kur kara kungi dzen, tur jāiet. Varbūt tas attiecināms uz mūsu valdības vīriem? Par to neņemos spriest, bet vai zirdziņu kāds padzirdīja, vai nolika tam klēpīti siena? Izvest no šķūņa izveda un pameta. Vai tur nevajadzēja iejaukties dzīvnieku aizsardzības biedrībai?
Bet ne jau par šo tēmu vēlējos runāt. Notika divi fanātu saieti. Lai man piedod, citādi tos nevaru apzīmēt. Viens bija Rīgā, Doma laukumā. Cilvēku stāvgrūdām pilns, bet, kad laukums tukšojās, palika atkritumu kaudzes, ka jādomā, tur pulcējušies lopiņi, kas kāpj paši savās silēs un piemēslo, kur uzturas. Tādu netīrību vēl nebiju redzējis! Ja to uzskata par kulturālas tautas atstātu koncerta laukumu, tad esmu stipri vīlies. Varbūt tas darīts tīši, lai parādītu attieksmi pret vidi, kurā viņi uzturas?
Nākamā tautas pulcēšanās vieta – Aglona. Tur bija desmit reižu vairāk cilvēku, tātad vajadzēja palikt atkritumu kalniem, kam netikt cauri. Bet neredzēju pat nosviestus papīrīšus. Arī tur bija pietiekami daudz jaunatnes. Vai cita mentalitāte? Vai tā ir audzināšana, neaudzināšana vai varbūt vienkārši ticīgais, arī te lietosim vārdu «fanātiķis», tādu neatļaujas? Kāpēc tāda atšķirība? Vai to kāds varētu paskaidrot?
Trešais notikums, pie kura gribētu nedaudz pakavēties, bija 23. augusts. Tā ir atceres diena gan notikumiem 1939. gadā, gan tautas atmodas laikā, saistīta ar «Baltijas ceļu». Cik tad gadiņu pagājis? Varbūt to esam aizmirsuši, ja šādā vakarā Jūrmalā rīkojām plašu koncertu? Varbūt to sauca par atceres koncertu? Tad ļoti atvainojos, bet nekur par tādu nebiju dzirdējis. Vai tiešām nebija citas dienas šādam pasākumam? Varbūt teiksiet, koncerts nav svētki! Tad arī 8. maijā rīkosim tingel tangeli, tikai nezinu, kam par godu. Vai mēs, skrienot pa dzīvi, neesam pārāk notrulinājušies, ka neiznāk laika padomāt, vai kāda sēru dienu nepārvēršam citam prieku dienā. Runa nav par personīgu, bet gan par tautas sēru dienu. Diemžēl notikušais tik ātri aizmirstas. Noteikti aizmirsīsies arī šie apvainojumi, bet smeldzi tie iemetīs. Kā naktī atvestais un uzstādītais iekarotājs uz sava zirga, kas neesot nekas politizēts, tā saka Domes vadītājs Bojāra kungs. Bet kā citādi to saprast, ja dara slepus!? Varbūt pēc vecās inerces – tad jau arī visu darīja naktīs. It kā jauni nosaukumi, bet metodes – vecās.
Varbūt mēs, vecā paaudze, vairs nespējam tikt jaunajai līdzi un tāpēc šķendējamies. Ja vairākums par to, tad lūdzu par manu nesaprašanu un radīto aizvainojumu atvainot. Diemžēl palieku pie vecā – sāpju dienas un prieka dienas katra par sevi, tā vismaz neaizvainosim kādu.
Vecais īgņa
