Šodien sveicam Augustes un Gustes, bet vakar vārda svētki bija visiem Žaņiem, Joreniem un Aleniem, tādēļ – labāk nedaudz vēlāk, nekā nekad – daudz laimes!
Šodien sveicam Augustes un Gustes, bet vakar vārda svētki bija visiem Žaņiem, Joreniem un Aleniem, tādēļ – labāk nedaudz vēlāk, nekā nekad – daudz laimes!
Žanis Dālbergs dzimis, audzis, mācījies un visu mūžu nodzīvojis Jelgavā. Pirms pensijas strādājis Jelgavas Cukurfabrikā par turbīnistu, kur, tīrot elektrības ģeneratorus, pagājuši divdesmit septiņi gadi. «Tas bija ļoti smags darbs, es strādāju tā saucamajā karstajā cehā, kur darbiniekus pensijā laida jau no piecdesmit piecu gadu vecuma,» atceras gaviļnieks.
Žanis, kā pats smejoties saka, paspējis arī vienpadsmit vasaras un ziemas nomācīties «Staļina universitātē».
Pašreiz gaviļnieka ikdiena paiet no tēva mantotajā dārzā, kur tiek audzētas dažādas saknes un ogas savām vajadzībām. «Vasarā jau nekam citam laika neatliek, bet ziemā var palasīt arī kādu grāmatu,» viņš stāsta. Pašam Žanim dārza kopšana vairāk ir kā pienākums nekā vaļasprieks vai relaksācija. «Tēvs zemi nopirka, apstrādāja, man ir jāturpina iesāktais,» viņš teic. Turklāt tagad, kad pensijas ir tik mazas, iekoptais sakņudārzs palīdz izdzīvot.
Žanis izaudzinājis divas meitas. Viena ir ģimenes ārste, bet otra pagaidām saimnieko pa māju. Gaviļnieks ir ļoti lepns par saviem bērniem. «Priecājos, ka esmu spējis izaudzināt tik labus cilvēkus,» smaidot atzīst tētis. Viņš ir arī vectētiņš jau krietnam pulciņam bērnu, kuru audzināšanā gaviļnieks piedalās, jo trīs no pieciem mazbērniem dzīvo zem viena jumta ar vecvecākiem.
Vārdu Žanim devis tēvs. «Mātei gan tas neesot paticis,» viņš stāsta. Arī pats vārda īpašnieks bērnībā gribējis sev citu, taču tagad pie tā pierasts un tas šķiet pietiekami labs. Dzīves laikā gaviļnieks pazinis trīs vārda brāļus. Lai gan par vārda nozīmi cilvēka rakstura veidošanā Žanis ir lasījis, īsti tam piekrist viņš nevēlas.
