Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde septiņos mēnešos valsts pamatbudžetā plānoto 3,12 miljonu latu vietā nodokļus iekasējusi ar mīnusu 18,7 tūkstošu latu apmērā.
Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde, kurā iekļauti Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajons un šogad arī Jēkabpils, Aizkraukles un Tukuma nodaļas, septiņos mēnešos valsts pamatbudžetā (uzņēmuma ienākuma nodoklis, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, citi ieņēmumi) plānoto 3,12 miljonu latu vietā nodokļus iekasējusi ar mīnusu 18,7 tūkstošu latu apmērā.
Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekasējums pārsniedz 20 miljonus latu. Salīdzinājumā ar plānoto tas ir par 2,4 procentiem mazāk, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu – par 2,4 procentiem vairāk. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 10,38 miljonu latu apmērā jeb par 1,4 procentiem mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem šā nodokļa ieņēmumi ir par 4,6 procentiem lielāki. Kopbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar plānoto izpildīti 89 procentu apmērā. No pagājušā gada attiecīgā perioda iekasējums atpaliek par pieciem procentiem.
Nav izpildīts PVN iekasēšanas plāns
VID reģionālās iestādes Analīzes un stratēģiskās plānošanas daļas priekšniece Sandra Geidāne skaidro, ka pamatbudžeta ieņēmumus visbūtiskāk ietekmējusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plāna neizpilde. PVN atmaksu summas septiņos mēnešos par 2,76 miljoniem latu pārsniegušas nodokļa iekšzemes ieņēmumus. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu atmaksas apmēri palielinājušies par 1,67 miljoniem latu jeb vairāk nekā par 28 procentiem.
Jāpaskaidro, ka nodokļa atmaksa saistīta ar produkcijas eksporta darījumiem, kuriem ir nulles procentu likme, kā arī ar pamatlīdzekļu iegādi. Uzņēmēji, eksportējot produkciju vai iegādājoties iekārtas, ir pilnībā samaksājuši priekšnodokli. Iesniedzot darījumus apliecinošus dokumentus, pārmaksātā summa pēc pārbaudes tiek atmaksāta.
VID reģionālās iestādes struktūrvienību datu analīze liecina, ka PVN iekasēšanas jomā vērojama likuma par PVN izmaiņu ietekme, kas stājās spēkā janvārī. Priekšnodokļa atskaitījumi šogad auguši par 28 procentiem jeb 11,63 miljoniem latu. No budžeta atmaksājamā summa palielinājusies par 66 procentiem jeb 5,3 miljoniem latu.
Nodaļas ieņēmumi ietekmē reģionu
VID Jelgavas nodaļa vidēji iekasē 38 procentus no reģiona kopējā nodokļu īpatsvara. Tātad tās veikums lielā mērā ietekmē visas Zemgales iestādes kopējos rezultātus. Šogad septiņos mēnešos nodaļa valsts pamatbudžetā iekasējusi 1,07 miljonus latu, kas veido 84,74 procentus no pagājušā gada attiecīgā perioda ieņēmumiem un 53,84 procentus no plānotā. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekasētas 7,06 miljonu latu apmērā, kas ir par 5,4 procentiem vairāk nekā pērn un par 0,4 procentiem pārsniedz plānotos ieņēmumus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 3,63 miljonu latu apmērā jeb par 96,7 procentiem salīdzinājumā ar plānoto un par 1,1 procentu mazāk nekā pērn. Kopbudžeta ieņēmumi izpildīti 92 procentu apmērā, bet par vienu procentu pārsniedz pagājušā gada septiņu mēnešu rezultātus.
Arī VID Jelgavas nodaļas pamatbudžeta ieņēmumu plāna neizpildi visvairāk ietekmējuši nepietiekamie PVN ieņēmumi. Šogad nodokļa atmaksas summas palielinājušās par 55,9 procentiem un naudas izteiksmē pārsniedz divus miljonus latu. Pieaugums saistīts gan ar kopējo produkcijas eksporta darījumu kāpumu, kas palielinājies vairāk nekā par 22 procentiem, gan kopējo no budžeta atmaksājamo summu pieaugumu, kas šogad palielinājies vairāk nekā divas reizes. PVN atmaksu lielāko daļu veido atmaksas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kokmateriālu ražošanu un realizāciju, apģērbu un citu šūto izstrādājumu ražošanu un eksportu, kā arī metālizstrādājumu eksportu.
Jelgavā nesen nodoti ekspluatācijā divi jauni objekti – veikals «Arka» un sporta kompleksa «Zemgale» ledus halle. Abi uzņēmumi PVN priekšnodoklī ir samaksājuši ievērojamas summas un prasa celtniecības gaitā pārmaksāto atmaksāt. Kopumā, kā atzīst VID Jelgavas nodaļas vadītāja Daina Plone, jāatmaksā lielākas PVN summas nekā iestāde iekasē.
Katru iesniegumu vērtē komisija
Kopš jūlija stājusies spēkā jauna PVN atmaksas pārbaudes kārtība, kas salīdzinājumā ar agrāko ir darbietilpīgāka un nopietnāka. Katru saņemto PVN atmaksas iesniegumu izskata komisija, kas vērtē visu VID rīcībā esošo informāciju par uzņēmumu, iepriekšējo pārbaužu rezultātus, riska faktorus, sadarbības partneru noturību un citus faktorus. Ja uzņēmums PVN prasa novirzīt nevis citu nodokļu segšanai, bet pārskaitīt uz kontu, vienmēr tiek veikta dokumentāra pārbaude. Ja tās laikā atklājas papildu riska faktori, uzņēmums tiek nodots audita veikšanai.
Pirmajā pusgadā nodaļa audita veikšanai PVN atmaksas sakarā komisija nodevusi sešus uzņēmumus. Kopumā notikušas 148 dokumentāras pārbaudes 98 uzņēmumos. To rezultātā 29 uzņēmumiem PVN atmaksāts 893 tūkstošu latu apmērā, bet 19 uzņēmumiem atmaksa vairāk nekā 226 tūkstošu latu apmērā atteikta. Jūlijā atbilstoši jaunajai kārtībai veiktas 27 pārbaudes. Septiņiem uzņēmumiem PVN atmaksa vairāk nekā 104 tūkstošu latu apmērā aizturēta. Augustā notikušas 14 pārbaudes, no tām četrās atmaksa aizturēta vairāk nekā par 28 tūkstošiem latu, bet trīs gadījumos 14 tūkstošu latu apmērā atteikta. Atteikts tiek, ja darījums pārbaudē neapstiprinās vai nav atmaksāti PVN atskaitē iekļautie darījumi. Savukārt aizturētās summas pēc apstākļu pārbaudes varētu arī apstiprināties un tikt atmaksātas.
Riska uzņēmumiem – lielāka uzmanība
Pārbaudē tiek analizēts nodaļas rīcībā esošais materiāls un faktiskie apstākļi. Citos rajonos reģistrēto uzņēmumu darījumu partneru pārbaudei tiek sūtīti pieprasījumi uz attiecīgo rajona nodaļu. Jāpārbauda arī no citām nodaļām saņemtie pieprasījumi. D.Plone norāda, ka pēdējā laikā PVN atmaksas sakarā līdztekus kokmateriālu uzņēmumiem parādījusies jauna riska uzņēmumu kategorija – metāllūžņu uzpircēji, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. «Liekas, ka metāllūžņu savācēju ziedu laiki jau ir aiz muguras, bet vēl joprojām veidojas jauni uzņēmumi, kuru pamatdarbība saistīta ar lūžņu uzpirkšanu un realizāciju,» saka D.Plone, gan norādot, ka ne jau visi darījumi uzskatāmi par apšaubāmiem. Jelgavas uzpircēji darbojas galvenokārt kā starpnieki, kas pēc tam lūžņus nodod Rīgas un Daugavpils uzņēmumu rīcībā.
Pārējo nodokļu ieņēmumus Jelgavas nodaļas vadītāja vērtē kā pieņemamus. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad novadīto ieņēmumu plāns audzis par 9,2 procentiem. Pērn septiņos mēnešos nodaļas kopējie ieņēmumi bija jāiekasē 11,697 latu apmērā, attiecīgajā periodā šogad – vairāk nekā par miljonu latu vairāk.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi nav izpildīti pietiekami subjektīvu iemeslu dēļ. Proti, par budžeta iestāžu darbiniekiem, piemēram, pedagogiem, nodoklis tiek samaksāts pirms atvaļinājuma un pēc tam divus mēnešus pārskaitījumu nav. Savukārt jūnijs un jūlijs ir laiks, kad aktīvi notiek nodokļa atmaksa par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šogad saņemtas 4411 iedzīvotāju ienākuma deklarācijas, saskaņā ar kurām nodaļai jāatmaksā vairāk nekā 99,5 tūkstoši latu.
Sava nozīme ir tam, ka ar nodokļu parādniekiem strādā ne vien Piedziņas sektors, bet ikviens nodaļas darbinieks, kam ar uzņēmumu iznāk kāda saskare, pat inspektors, kura pienākums būtu izsniegt izziņu. Tādējādi septiņos mēnešos nodokļu parādu summa sarukusi par 74,5 tūkstošiem latu.
Uzņēmumi maina adreses un administrētājus
Ieņēmumu izpildi ietekmē arī nodokļu maksātāju pāriešana citas nodaļas uzraudzībā. No VID lielo nodokļu maksātāju pārvaldes pārņemts uzņēmums «Veta», kas nav liels, bet stabils nodokļu maksātājs. Toties uzņēmums «Jelgavas dzirnavas» pārgājis minētās pārvaldes kompetencē, un nodaļa zaudējusi labu nodokļu maksātāju. Nodokļu ieņēmumi liecina, ka pēdējos gados ražošanu attīstījis un apgrozījumu jūtami kāpinājis metālapstrādes uzņēmums «Madara», «Poliurs» no Ozolniekiem, Cenu pagasta individuālais uzņēmums «Rešetilovs un Co».
D.Plone vērtē, ka ar katru gadu nodokļu maksātāju apziņa tomēr aug. Iespējams, sava ietekmes artava bijusi arī pārrunām ar uzņēmumu vadītājiem. Bet mazo uzņēmumu grupā vēl ir īpašnieki, kas uzskata, ka pārdevējs var strādāt par 10 – 15 latiem, savukārt firmas vadītājam pietiek ar 25 latiem. Līdz ar to netiek maksāts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt darba ņēmēji acīmredzot necenšas strikti pieprasīt, lai nodokļi tiktu maksāti no visa atalgojuma. Bet, kad cilvēki vārda burtiskā nozīmē ir izmesti uz ielas, viņi vairumā ierodas VID iestādē, lai rakstītu iesniegumu par to, ka darba devējs nav veicis nodokļu maksājumus. Taču tad, kā uzsver nodokļu administrētāji, «vilciens ir jau aizgājis». Par savām tiesībām jāiestājas un par pārkāpumiem jāziņo savlaicīgi. Reizēm konstatēts, ka darba ņēmēji strādā bez darba līgumiem. Šādā gadījumā cilvēks pat tiesā nevar pierādīt, ka viņš ir strādājis.
Pirms pārbaudes veic analīzi
Uzņēmēju un individuālā darba veicēju saimnieciskās un finansiālās darbības kontroles nolūkos VID Zemgales reģionālās iestādes struktūrvienībās līdz augustam veiktas aptuveni 2300 tematiskās pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti gandrīz pusē gadījumu. Vairāk nekā 550 gadījumos piemērots administratīvais sods, kura kopapmērs pārsniedz 56 tūkstošus latu, bet 13 gadījumos apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība.
Jelgavas nodaļa veikusi 591 tematisko pārbaudi. Pārkāpumi konstatēti 338 gadījumos, sastādīti 169 administratīvie protokoli vairāk nekā 18 tūkstošu latu apmērā. Lielo pārkāpumu īpatsvaru uz veikto pārbaužu fona D.Plone skaidro ar sākotnēji iestādē veikto uzņēmumu analīzi. Proti, iestādes darbinieki, lai taupītu laiku un sasniegtu lielāku rezultativitāti, lielāku uzmanību pievērš riskantākiem uzņēmumiem. Visvairāk pārkāpumu tiek konstatēts mazumtirdzniecības noteikumu pārbaudēs.
Līdz augustam nodaļā saņemti 532 iesniegumi no lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par iegādāto un izlietoto dīzeļdegvielu. Veicot dokumentu pārbaudi, 26 gadījumos konstatēti pārkāpumi. Lielākā daļa, turklāt no dažādiem pagastiem, saistīti ar viltotu dīzeļdegvielas iegādi apliecinošu čeku iesniegšanu. Tas atklāts, pateicoties darbinieku pieredzei un trenētajai acij, ko vēlāk apliecinājuši arī darbinieki degvielas uzpildes stacijās, kur čeki it kā izsniegti.
