Latvijas iedzīvotāju regulārās aptaujas par attieksmi pret Eiropas Savienību uzrāda svārstīgu līdzsvaru 40 procentu robežās starp eiropiekritējiem un eironoliedzējiem, kā arī plašu neziņas pelēko zonu.
Latvijas iedzīvotāju regulārās aptaujas par attieksmi pret Eiropas Savienību uzrāda svārstīgu līdzsvaru 40 procentu robežās starp eiropiekritējiem un eironoliedzējiem, kā arī plašu neziņas pelēko zonu. Nav izslēgts, ka arī eirooptimisms un eiroskepticims varētu būt neziņas vai kādu bažu radīts… Vai neziņa un nedrošība ir tikai latviešu šābrīža stāvoklis?
Eiroskepticisms aug visā Eiropā
Latvijā pozitīva attieksme pret iestāšanos Eiropas Savienībā ir viļņveidīgi svārstījusies un tagad noplakusi viļņa zemākajā punktā – aptuveni zem 40 procentiem. Zemāks par to ir tikai igauņu balsojums par iestāšanos ES – 36 procenti. Kā gan lai izskaidro, ka pretestība iestājai ES Latvijā pastiprinās tieši laikā, kad sekmīgi ris iestāšanās sarunas, kad Latvijai savienība kļūst tuvāka un saprotamāka ne tikai ar komisāru biežajām vizītēm, bet ar izmaiņām dzīvē? Ar informācijas trūkumu, ar iestāšanās datuma tuvošanos, ar lopu sērgām vai ar eiro kursa svārstībām? Visticamāk, ka tieši ar šīm izmaiņām, kas baida.
Eiroskepticisma izplatība ir novērojama ne tikai citās kandidātvalstīs, bet arī pašās ES dalībvalstīs, kur tāpat nesaprot, kāpēc vajadzīga paplašināšanās. Nesaprot, ka tieši paplašināšanās var nest lielāku pensiju viņu vecumdienām. Tikai Dienvideiropas valstis – Spānija, Portugāle, Grieķija – atbalsta ekonomiski mazāk attīstīto valstu iestāšanos un solidarizējas ar tām, jo pašas gājušas cauri tādām grūtībām. Briti negrib «izmaksāt» jaunajiem biedriem, pret kuriem viņi ir samērā vienaldzīgi.
Vai ES vienādi izturas pret visām desmit kandidātvalstīm? Valstu attiecību līmenī – jā, bet iedzīvotāji neslēpj savas simpātijas un antipātijas. Pret Latviju visvienaldzīgākie ir bijuši tie tālākie – Francija, Spānija, Itālija, Lielbritānija. Vislabākie kaimiņi visā Eiropā ir izrādījušies skandināvi, jo tik daudz atbalsta kā Baltijas valstīm – pāri par 70% Zviedrijā un Dānijā – nav nevienai citai kandidātvalstij.
Tomēr jaunpienācēju vidū latvieši izceļas ar kādu Eiropā visai nesaprastu un skaužamu īpašību.
Latvieši ir visbailīgākie
Kandidātvalstis savā izvēlē tik daudz neseko Eiropas četru brīvību ideāliem, bet vairāk gan dara to ekonomisko apsvērumu vadītas. To diskusiju grupās visās dalībvalstīs un kandidātvalstīs (arī divās – vidējā slāņa un mazturīgo iedzīvotāju – fokusa grupās Liepājā) pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma šovasar noskaidrojusi socioloģisko pētījumu firma OPTEM. To, ko nevar uzzināt no aptaujas ierobežoto atbilžu variantiem, var iztincināt plašās diskusijās, kurās viens dalībnieks papildina vai labo otru, līdz kopīgi nonāk līdz kādam kopsaucējam.
Piemēram, poļi Eiropu uzskata par bagātnieku klubu, kura biedri cenšas viens otru atbalstīt – viņi baidās kļūt par nabaga radinieku starp viņiem. Bet vislielākās bailes esot pārņēmušas latviešus – viņu «uzmanība ir fokusēta uz ekonomiskajām problēmām, kas moka valsti».
Slovēņi un kiprieši ir vislielākie ES piekritēji, čehi un igauņi ir daudz pragmatiskāki un bez emocionāliem argumentiem, ungāri noteikti redz pievienošanos kā nepieciešamību, kas rada tiklab lielas cerības, kā lielas bailes. Poļiem bažas ir daudz lielākas nekā cerības. Rumāņi vienprātīgi un ar entuziasmu vēlas pievienoties Eiropas «ģimenei», kaut arī viņu valstij būtu jāiet caur sabrukumu un pārkārtojumiem. Slovākiem ir ļoti pretrunīga attieksme, bet bez radikālas opozīcijas pret iestāju ES.
«Latvieši ir sevišķi noraizējušies par sekām, kādas iestāšanās var atnest valstij, kas ekonomiski ir ļoti vārīga, un it īpaši par valsts iespējām patstāvīgi pieņemt lēmumus – kaut arī ne spēka draudu dēļ (vārds «savienība» dažkārt izraisa veselu izjūtu spektru no Padomju Savienības laikiem): šķiet, ka tikai ar lielām atrunām vairākums pieņem iestāšanos Eiropas Savienībā kā neizbēgamu.» Tādu katras nācijas psiholoģisko portretu ir iezīmējis minētais pētījums.
Kaut arī igauņu balsojums par ES šodien būtu vēl negatīvāks nekā Latvijā, ziemeļu kaimiņi atšķiras ar pragmatiskāku domāšanu un gaišāku skatu uz nākotni. Igauņi saredz sevi Eiropā, turklāt vispirms kā Ziemeļvalsti, kultūras, vēstures un citu iemeslu dēļ, kamēr latviešiem tā asociējoties tikai ar ES un iestāšanās ir ekonomisks līgums vien. Latviešu (precīzāk, liepājnieku) skatījumā ES tiek uztverta kā liels ekonomisku un materiālu interešu vadīts valstu kopums, kurā ir bailes tikt iejauktiem. Bailes no eiro par latu, bailes par Latvijas laukiem, bailes no Briseles diktāta.
Arī starptautiskās socioloģisko pētījumu organizācijas «GfK» aprīlī un maijā 12 kandidātvalstīs veiktā aptauja apstiprina to pašu. Latvija visskeptiskāk vērtē savas valsts gatavību iestājai ES nekā citās kandidātvalstīs (80 punktu no 200 iespējamiem).
