Ar katru nejēdzību un nelikumību, kas nepārtraukti seko viena otrai, tā saucamie sociāldemokrāti, kurus kādreiz Andris Šķēle trāpīgi nodēvēja par «sociķiem», parāda, kas viņi īsti ir, kam viņi kalpo, kādu grib padarīt Rīgu un Latviju.
Ar katru nejēdzību un nelikumību, kas nepārtraukti seko viena otrai, tā saucamie sociāldemokrāti, kurus kādreiz Andris Šķēle trāpīgi nodēvēja par «sociķiem», parāda, kas viņi īsti ir, kam viņi kalpo, kādu grib padarīt Rīgu un Latviju.
Rīgas mērs kopā ar saviem pakalpiņiem sper vienu kļūdainu soli pēc otra (nelikumīgās prēmijas domniekiem, kas tikko degunus apsildījuši savās siltajās vietiņās, skandalozā Pētera I pieminekļa uzstādīšana, nereaģēšana uz Tralmaka akceptētajām orģijām Doma laukumā, netaktiskā politisko pretinieku atbrīvošana utt.). Bet acīmredzot viņam ir tik bieza āda, ka drīz var sagaidīt jaunu absurdu sēriju, ar ko pārsteigt savus vēlētājus.
Ir pretīgi lasīt, klausīties un skatīties, kā šīs partijas biedri apsaukā viens otru, kā publiski mazgā savu netīro veļu. Šī nav tāda sociāldemokrātu partija, kāda ir Ziemeļvalstīs, tā nav tā partija, par kuru daudzi Latvijas vēlētāji atdeva savas balsis pašvaldību vēlēšanās, ievēlot Rīgas Domi, kādu Latvija savas neatkarības gados vēl nav piedzīvojusi, – tik negodīgu, prokrievisku, nelatvisku. Nē, tādu Domi «sociķu» vēlētāji negaidīja un negribēja, toties tagad cilvēkiem acis būs atvērušās, kļūdīties vairs nebūs iespējams. Nākamajās vēlēšanās «sociķi» vairs nevar cerēt uz piekrāpto vēlētāju atbalstu, jo cilvēki ir smagi vīlušies jau šajā īsajā laika posmā. Tādēļ ātri tiek noslēgta cieša «laulība» ar Rubika – Jurkāna bloku, lai sev piesaistītu nelatvisko kontingentu, to, kas nav lojāls Latvijai, citādi «sociķu» «dziesmiņa ir nodziedāta».
M.L., pensionēta skolotāja
