Jau mēnešus divus dažādās darbdienas stundās dažādās Raiņa ielas vietās sastopama kāda sirma tantiņa.
Jau mēnešus divus dažādās darbdienas stundās dažādās Raiņa ielas vietās sastopama kāda sirma tantiņa. Visbiežāk viņa redzama nakts patversmes tuvumā, kur acīmredzot tiek pārlaistas naktis. Samērā regulāri sieviete patversmes apkaimē pavada arī lielāko dienas daļu. Karstajās dienās vai lietus stundās viņa sēž uz kāpņu nomales betona bluķa. Dažkārt piemetas uz tuvējā soliņa vai atlaižas zālītē. Pievakares stundās, kad tuvojas patversmes durvju atvēršanās laiks, viņai kompāniju veido pārējie iemītnieki. Ar pārējiem, kuru sejai ar retiem izņēmumiem uzspiests līdzšinējā un ne jau tā labākā dzīvesveida zīmogs, tante, šķiet, neuztur kontaktus.
Acīmredzot kādu apstākļu dēļ sirmgalve palikusi bez mitekļa un dzīve viņu piespiedusi meklēt patvērumu patversmē, kuras ikdiena cienījama vecuma iemītniekiem ir vairāk nekā sūra. Tur atpūtināt kaulus un atlaisties gultā iespējams tikai pa nakti. Dienā durvis ir slēgtas. Paguruma gadījumā un labvēlīgos laika apstākļos kaulus var atpūtināt, atlaižoties arī uz redeļotā soliņa cietās pamatnes. Bet lietus un vēja dienās acīmredzot pagurumam vienkārši nedrīkst ļauties. Bet kas būs tad, kad arī dienās valdīs tikai un vienīgi aukstums un vēji?
Ar dzīves apstākļiem sievietei acīmredzot ir tāpat kā ar sarūsējušu naglu, ko grūti izvilkt. Arī tantiņa savā vecumā un saviem spēkiem, lai cik liels būtu dzīvesspēks, laikam nespēj apstākļus pieveikt. Bet tās pašas mājas augšstāvos izvietota gan pašvaldības Sociālo lietu pārvalde, gan sociālā māja. Un nevar būt, ka ikdienā, uz darbu un mājup ejot, pusdienās un atpakaļ ceļu mērojot, neviens no šo iestāžu darbiniekiem nebūtu redzējis sirmgalvi. Neba viņa tikai retajam acīs iekritusi.
Protams, var teikt par paša dzīves pabērna ieinteresētību un kabinetu durvju virināšanas vajadzību. Tikai nezin vai katrs cienījamos gados ir maz informēts par sociālo dienestu iespējām. Kur nu vēl ikdienas nospiestības mākts cilvēks. Tāpēc tiem, kam uz visu vienlīdzīgo fona dotas stiprākā tiesības, nevajadzētu šos pabērnus izmest no prāta kā vēja nestās smiltis, jo vāts dzīst, sākot no apkārtējās veselās miesas. Tikai cienot pagājušās dienas (ar to domājot sirmgalves gadugājumu), iemācīsimies cienīt tagadējo dzīvi.
