Šodien, tāpat kā citus gadus, Vilma Grinfelde gatavo cienastu: cep kēksu, griež produktus rasolam un gaida ciemiņus savā vārdadienā.
Šodien, tāpat kā citus gadus, Vilma Grinfelde gatavo cienastu: cep kēksu, griež produktus rasolam un gaida ciemiņus savā vārdadienā.
Kopš 1966. gada Vilmas kundze sevi sauc par jelgavnieci. «Apprecējos un atnācu te dzīvot,» viņa stāsta. Bet līdz tam gaviļniece dzīvoja netālu no Jelgavas, tagadējā Cenu pagasta teritorijā, kur bija padomju saimniecība «Lielupe». Vispirms strādājusi lauku brigādē, īpaši rudeņos bija grūti dubļainajos laukos novākt burkānus. Tad Vilma astoņus gadus strādāja par pastnieci. «Zinu, cik tas darbs ir grūts. Pastniekam deva gan zirgu ar pajūgu, gan velosipēdu, gāju arī kājām,» viņa atceras.
Jelgavā, kamēr abi Vilmas dēli bija mazi, strādājusi fabrikā «Lielupe»: šuvusi mājās gultas veļu. Pēc tam vienpadsmit gadi nostrādāti kafejnīcā «Pienenīte». No šīs darbavietas tad arī gaviļniece aizgājusi pensijā.
Tagad Vilmas kundzi visbiežāk var sastapt dārzā. Žēl, ka šovasar pēc lielajām lietusgāzēm daudz kas noslīka, tāpēc, piemēram, gurķi neizauga. «Tie, kas izturēja, zied tikai tukšiem ziediem. Labi, ka manai kaimiņienei tie padevās. Konservēja un sālīja pati, arī man vēl iedeva,» viņa stāsta.
Jaunība Vilmas kundzei ļoti paticis izšūt rišeljē tehnikā, bet tagad tam vairs neatliekot laika. Bet virtuvē viņas mīļākā nodarbošanās ir konservēšana un marinēšana.
Gaviļniece pie sava vārda tikusi, pateicoties kaimiņos dzīvojošai Vilmai, kas patikusi viņas mammītei. Pa šiem gadiem Vilma citas savas vārda māsas vairāk nav satikusi. «Jaunajiem jau tādu vārdu vairs neliek,» viņa saka. Bet Aigaru gan esot daudz. Tā arī viņas jaunākais dēls ir ticis pie šāda vārda. «Pirmajam dēlam vārdu izvēlējos es, bet otrajam – vīrs. Viņš atnāk uz slimnīcu un saka: sveicu tevi un Aigaru. Es tikai mājās uzzināju, ka mums abiem vārdadiena ir vienā dienā,» atceras gaviļniece.
Vilmas kundzei dzīvē klājies visādi – bijuši gan prieka, gan bēdu brīži. Tagad arī nav viegli, jo gandrīz visa pensija aiziet komunālajiem maksājumiem. Taču viņa joprojām ir ļoti pateicīga saviem sen aizsaulē aizgājušajiem vecākiem, kas ir iemācījuši viņai čaklumu un labsirdību. Šīs rakstura īpašības viņa arī augstu vērtē citos cilvēkos.
Bet visiem šodienas gaviļniekiem lielajiem Aigariem viņa novēl, lai piepildās viņu cerības, bet mazajiem Aigariņiem – čakli mācīties.
