«Kino 19» līdz 6. septembrim turpina citplanētiešu tēmu, šoreiz rādot filmu «Final fantasy: citā dimensijā».
«Kino 19» līdz 6. septembrim turpina citplanētiešu tēmu, šoreiz rādot filmu «Final fantasy: citā dimensijā».
Fantāzija kļūst par realitāti animācijas filmā, kuras izcelsme rodama populārā kompjūterspēlē. Ne tik tālā nākotnē Zemi ir pārņēmuši citplanētieši («Kino 19» jau otro nedēļu netiek vaļā no dažāda veida citplanētiešu uzbrukumiem). Lielpilsētas ir sagrautas, to iedzīvotāji masveidā iznīcināti, citplanētiešu būtnes kontrolē visu planētu (vai gan citādāk varētu risināties notikumi šajā animētajā zinātniskās fantastikas filmā?). Tikai dažiem iedzīvotājiem ir izdevies palikt, un tieši viņiem ir jāatrod veids, kā izdzīvot un atgūt Zemi (tātad vajadzīgi supervaroņi – šoreiz nevis skatītājiem pierasti aktieri, bet gan datorveidoti tēli, pat bez sava īstā vārda).
Divi no šiem cilvēkiem Aki Rosa (lomu ieskaņojusi Ming-Na) un viņas skolotājs doktors Sids (lomu ieskaņojis Donalds Sazerlends) cenšas izstrādāt plānu, kā atgūt Zemi, lai gan daudzi uzskata, ka tas ir tikai militāristu spēkos. Pamatojoties uz doktora Sida «viļņa teoriju», viņi cenšas atklāt pretindi, kas iedarbotos uz citplanētiešu spēku (šoreiz, kā nojaušat, atšķirībā no pagājušajā nedēļā demonstrētās «Evolūcijas» ar šampūnu vien nepietiks). Teorijas pamatā ir pieņēmums, ka visas dzīvības formas raksturo tikai tām raksturīgi enerģijas viļņi, kas var tikt identificēti un savaldīti.
Lai spētu iedarboties uz citplanētiešu spēku, viņiem ir jāsavāc astoņi enerģijas avoti, lai pabeigtu savu projektu.
«Final fantasy» par katru cenu cenšas noslēpt savu mākslīgo izcelsmi, mēģinot likt skatītājam beidzot noticēt jau vairākkārt izskanējušajam apgalvojumam, ka drīz vien aktieri varēs pārkvalificēties, labākajā gadījumā cerot uz filmu ierunāšanu, sliktākajā – uz bezdarbnieku statusu. Jau kādu laiciņu pirms filmas iznākšanas informācijas līdzekļos izskanēja populāru aktieru gaušanās par viņiem draudošajām briesmām un datormīļu apgalvojumi, ka nekas nevar būt vienkāršāk, kā likt datorspēļu varonim tēlot kā īstam cilvēkam.
Laikam jau tomēr īsti nav piepildījušās filmas veidotāju prognozes, ka pēc šīs filmas aktieriem būs jāpazūd nebūtībā, ka viņu plakātus fanu istabās aizstās «Final fantasy» bildes… Drīzāk jau otrādi, lielākā daļa filmu redzējušo nospriež: jā, to redzēt bija vērts, bet tikai tāpēc, lai saprastu, cik ļoti labas ir filmas pat ar viduvējiem aktieriem.
Jocīgi, bet pat amerikāņi, kas skatās filmas, kam latvieši tā īsti pat uzmanību nepievērš, turklāt «multenes» mīl daudz vairāk nekā pie mums, «Final fantasy» tomēr nav novērtējuši pārāk augstu. Laikam jau latviešiem vārds laba «multene» vairāk saistās ar «Nu, pogoģi!», «Ābolu maisu» vai «Bonifācija brīvdienām» nekā ar amerikāņu garadarbiem. Vienalga, vai skatītājs ir gados jauns vai vecs, tās šeit vēl arvien tiek vērtētas augstāk par datorsasniegumiem.
Varbūt arī pašiem amerikāņiem filmā pietrūka ierasto un apjūsmojamo aktieru, pietrūka atpazīstamības vai jaunu zvaigžņu.
Iespējams, filmas veidotājiem nemaz nevajadzēja tik ļoti mocīties, mēģinot pārveidot visu kino dzīvi, jo mākslas filma izmaksātu tikpat daudz un varbūt pat būtu iznākusi labāka (vismaz ierastāka noteikti).
Lai arī datoraktieri mīl, ienīst un pārējo dara gandrīz tāpat kā īstie, kaut kas viņu tēlojumā nespēj izlausties līdz skatītāja sirds dziļumiem. Nu, nevar piespiest kino apmeklētājam just līdzi virtuālajai mīlestībai vai noticēt šo varoņu nāves tuvumam, ja ir skaidrs, ka patiesībā viņi pat kā aktieri nemaz neeksistē. Ja skatoties tiešām labu filmu, brīdī, kad esat aizkustināts līdz sirds dziļumiem, kāds saka: tā taču ir tikai filma, jums tas neko nenozīmē, jo aktieri tēlo tik pārliecinoši un situācija ir tik reāla.
«Final fantasy» ir īsts piemērs tam, ka tā ir TIKAI filma un nekas vairāk. Ne emociju, ne sirsnības, ne personības starojuma… Tikai vēlme pārliecināties par jaunākajiem tehnikas sasniegumiem un to, ka «parastais» (vai tomēr īpašais) kino vēl tik drīz nemirs, ir iemesls, lai noteikti dotos šo filmu noskatīties.
Galu galā, kas zina, cik drīz atkal kāds mēģinās kaut ko līdzīgu izveidot. Lai par to varētu spriest paši, «Final fantasy» ir jāredz.
