Lai gan grūti salīdzināt ar bijušajiem laikiem, Jelgavai tomēr joprojām ir sava upju flote.
Lai gan grūti salīdzināt ar bijušajiem laikiem, Jelgavai tomēr joprojām ir sava upju flote: uzņēmuma «Jelgavas kuģinieks» īpašumā ir stūmējvelkonis «Ogre», četras liellaivas, peldošais celtnis un pasažieru kuģītis «Bērze», kas no tehniskās uzraudzības kuģa 1997. gadā pārtapis par pastaigu kuģīti. Īpaši šajā vasarā tas tika ļoti pieprasīts dažādiem izbraucieniem pa Lielupi.
Daudzi jelgavnieki ar zināmu nostalģiju atceras, kā regulāra ūdens satiksme Jelgavu reiz savienojusi ar Jūrmalu. Tomēr desmit gados ekonomiska rakstura ligas skāra gan Latvijas upju kuģniecību kopumā, gan pieminēto maršrutu. Tomēr iedzīvotāju vēlme kuģot ar laiku nav mazinājusies, drīzāk pat – palielinājusies.
SIA «Jelgavas kuģinieks» direktora vietnieks un pastaigu kuģīša «Bērze» kapteinis Juris Ūdris ir gandarīts, piemēram, par to, ka šovasar pa Lielupi izvizināti vismaz 500 cilvēki. Tā kā «Bērze» ir neliels un ņiprs kuģītis, tas var veikli pārvietoties ne tikai pa Lielupi, bet, ja pasažieri vēlas, iegriezties arī lielākajās pietekās – piemēram, Svētē un Iecavas upē līdz Misas ietekai. Augšup pa Lielupi kuģītis daudzreiz vizinājis kompānijas līdz Emburgai, līdz pat Staļģenes tiltam. Pasažieriem, iepriekš vienojoties par maršrutu, tiek piedāvāta iespēja arī brīvi izvēlēties vietas, kur piestāt krastā, lai, piemēram, sakurtu ugunskuru un sarīkotu pikniku.
Uz «Bērzes» ir vieta 25 līdz 30 pasažieriem, ērts salons un kajīte. Ja braucējiem nav vēlēšanās kāpt krastā, viņiem tiek piedāvāta iespēja sakurt uguni tieši uz kuģa. Desiņu vai šašliku cepšana parasti notiek tik un tā.
«Bērzes» pasažieri mēdz būt dažādi. Parasti tie ir darbinieku kolektīvi (arī «Ziņu» žurnālisti šovasar izmeta līkumu gar Lielupes krastiem), citkārt – kompānijas, kas uz Zemgales lielākās upes vai tās krastos grib nosvinēt jubileju vai kādu citu nozīmīgu notikumu. Nesteidzīgos, komfortablos braucienus pa upi iecienījis kāds ārzemnieks, kas jau vairākus gadu mēdz nofraktēt «Bērzi» promenādei līdz Majoriem un atpakaļ. Starp citu, šādi braucieni uz Jūrmalu tiek piedāvāti ikvienam interesentam: var aizkuģot līdz Majoriem, nopeldēties jūrā un atkal atgriezties Jelgavā.
Pavasaros un rudeņos lielākie kuģīša izmantotāji ir skolēni: pat dažu stundu ceļojums pa Lielupi viņiem ir īsts piedzīvojums.
Parasti daudz bija gribētāju stundas laikā apbraukt Pils un Pasta salu. Tagad tilta remonta dēļ tas nav iespējams, taču remonts nevilksies mūžīgi, un īsā braucienā aplūkot gan abus Lielupes krastus, gan abas salas varēs atkal ikviens. Jo maksa nudien ir ļoti pieņemama: kuģīša īre uz vienu stundu – tikai 25 lati jeb aptuveni lats «no galviņas».
Parasti «Bērzi» pieprasot darbdienu pievakarēs vai brīvdienās. Bet ar kuģīša komandu var vienoties par jebkuru abām pusēm pieņemamu laiku. Jārēķinās, ka par astoņu stundu braucienu jāmaksā 135 lati (bez pievienotās vērtības nodokļa).
J.Ūdris stāsta, ka ar klientiem gandrīz nekad nav bijis problēmu – gan tad, kad uz klāja ceļojis maksimālais pasažieru skaits, gan tad, kad bijuši daži cilvēki. Kapteinis, piemēram, min, ka vairākkārt vedis tikai četrus makšķerniekus ar laivu uz kuģīša borta: vīri lūdz nogādāt uz izvēlēto vietu, tur pārkāpj laivā, lai nodotos savam hobijam. Savukārt jaunieši «Bērzi» iecienījuši arī tādēļ, ka uz kuģīša var sarīkot oriģinālu diskotēku: J.Ūdris atceras, ka vairākkārt dejots tā, ka Lielupe situsi viļņus mūzikas ritmā. Tomēr, piebilst kapteinis, pasažieri parasti ir ļoti disciplinēti un ar viņiem nav problēmu.
Upes kuģotājiem pārskatāmā nākotnē esot doma ierīkot piestātni tieši pie Jelgavas tirgus, lai tirgū braucējiem būtu ērtāka izklaides iespēja.
