Ministru kabinets šā gada jūlijā apstiprinājis noteikumus par kārtību, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.
Ministru kabinets šā gada jūlijā apstiprinājis noteikumus par kārtību, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Noteikumi stājās spēkā no 4. augusta un attiecas gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji no saimnieciskās darbības ienākuma.
Galvenie nosacījumi, kas jāievēro nodokļu maksātajiem:
fiziskās un juridiskās personas grāmatvedības uzskaiti veic ieraksta sistēmā. Proti, atspoguļo naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu;
katra nodokļu maksātāja pienākums ir grāmatvedības uzskaiti veikt tā, lai attaisnojuma dokumentos būtu uzskatāmi redzami taksācijas gadā gūtie ieņēmumi, izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu, naudas līdzekļu, krājumu stāvoklis un to izmaiņas gada laikā;
grāmatvedības attaisnojuma dokumenti sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā desmit gadu, bet dokumenti par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu (ja tiek nodarbināts algots darbaspēks) jāsakārto un jāuzglabā visu saimnieciskās darbības laiku. Pēc saimnieciskās darbības pārtraukšanas attaisnojuma dokumenti par darba samaksu piecu gadu laikā nododami Valsts arhīvā;
nodokļa maksātājs personīgi ir atbildīgs, lai grāmatvedības informācija būtu patiesa, salīdzināma, savlaicīga, saprotama, pilnīga un norobežota pa taksācijas periodiem;
ieņēmumus un izdevumus drīkst iegrāmatot tikai, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Tajos jāuzrāda šādi rekvizīti:
– dokumenta autors (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, uzņēmumam – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);
– dokumenta nosaukums;
– dokumenta datums, numurs, sagatavošanas vieta;
– saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums;
– darījuma daudzums, mērvienība un summa;
– darījuma dalībnieki;
– atbildīgo personu paraksti;
dokumentus sagatavojot un iegrāmatojot, jāņem vērā, ka tos nedrīkst rakstīt ar zīmuli vai citā nenoturīgā veidā, tajos nedrīkst būt dzēsumi, aizkrāsojumi, neatrunāti labojumi, svītrojumi, papildinājumi. Kļūdainie ieraksti ir jāpārsvītro un jāpievieno korekcijas veicēja paraksts, tā atšifrējums un datums;
nodokļu maksātājs kārto arī hronoloģisko grāmatvedības reģistru – saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu. Ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprināts jauns žurnāla paraugs. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kas no gada sākuma kārto žurnālu pēc vecā parauga, var nemainīt uzskaites reģistra formu līdz gada beigām, savukārt tie, kas darbību sākuši pēc noteikumu stāšanās spēkā (4. augusta), uzskaiti kārto pēc jaunā parauga;
ieņēmumi un izdevumi, kas tiek ņemti vērā ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, uzskaitīti likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (11. pantā). Tos var nodalīt atsevišķi pa nozarēm. Mērķtiecīgi ir atsevišķi uzskaitīt lauksaimniecības ieņēmumus un izdevumus, jo no lauksaimniecības produkcijas realizācijas gūtā peļņa līdz 3000 latiem nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ieņēmumi un izdevumi uzskaitāmi pēc naudas saņemšanas un izdošanas fakta, proti, tajā gadā, kad nauda reāli saņemta vai samaksāta;
nodokļu maksātājam jāveido pamatlīdzekļu uzskaites reģistrs (katru pamatlīdzekli uzskaitot atsevišķi) un jāveic krājumu uzskaite (var izmantot nepārtrauktās inventarizācijas vai periodiskās inventarizācijas metodi).
Plašāk atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par noteikumiem un to piemērošanu var saņemt VID vietējā nodaļā.
L.Feldberga, VID Zemgales reģionālās iestādes Jēkabpils nodaļas vecākā nodokļu inspektore
