Jelgavas pašvaldības uzņēmumu šā gada pirmā pusgada saimnieciskās darbības rezultāti liecina, ka neto apgrozījums kopumā palielinājies par 6,2 procentiem, bet ražošanas izmaksas – tikai par diviem procentiem.
Jelgavas pašvaldības uzņēmumu šā gada pirmā pusgada saimnieciskās darbības rezultāti liecina, ka neto apgrozījums kopumā palielinājies par 6,2 procentiem, bet ražošanas izmaksas – tikai par diviem procentiem.
Tajā pašā laikā peļņa salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarukusi 2,2 reizes. Ar zaudējumiem strādājuši seši pašvaldības uzņēmumi.
Jelgavas Domes nu jau bijusī Ekonomikas attīstības nodaļas vadītāja (nodaļa likvidēta) Inta Slavinska atzīst, ka kopumā pašvaldības uzņēmumu darbību var vērtēt kā apmierinošu. Bet nevar noliegt arī bažas izraisošus faktus. Kā liecina skaitļi, pašvaldības uzņēmumu kopējā peļņa un arī apgrozījuma pieaugums saistāms galvenokārt ar Siltumtīklu uzņēmuma rezultātiem. Tā peļņa palielinājusies vairāk nekā trīs reizes un pārsniegusi 190 tūkstošus latu. Apgrozījums audzis vairāk nekā par 453 tūkstošiem latu. Faktiski rezultāti par tādiem uzskatāmi nosacīti, jo tas izdevies, «pateicoties» maksātnespējai, kuras rezultātā netiek ņemtas vērā agrākās saistības ar visām no tā izrietošajām sekām.
Medicīnas uzņēmumiem pagājušā gada pirmā pusgada zaudējumus 30,6 tūkstošu apmērā šogad izdevies pārvērst 32,3 tūkstošu latu peļņā. Tas panākts, pateicoties tam, ka pilsētas slimnīca iepriekšējā gada zaudējumu vietā guvusi peļņu, ko savukārt sekmējuši valsts iepriekšējā gadā norakstītie iestādes nodokļu parādi. Ar zaudējumiem strādājusi Jelgavas poliklīnika un Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija.
Zaudējumus izraisījuši dažādi apstākļi
Pārējos pašvaldības uzņēmumos peļņa samazinājusies vairāk nekā trīs reizes. Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma zaudējumus 35,39 tūkstošu latu apmērā I.Slavinska skaidro ar pamatlīdzekļu palielināšanu investīciju piesaistes nolūkos. Līdz ar to uzņēmumam ir lielāki amortizācijas atskaitījumi (pamatfondu pakāpeniska nolietošanās un to vērtības pakāpeniska pārnešana uz produkcijas pašizmaksu). «Ja pilsēta grib sakārtot ūdenssaimniecību, lai pastāvīgi nenotiktu avārijas, investīcijas ir jāiegulda un jārēķinās, ka vairākus gadus uzņēmums strādās ar zaudējumiem, jo tam ir tiesības rēķināt dubulto amortizāciju,» vērtē I.Slavinska.
Kaut gan Autobusu parkā ir neliels apgrozījuma pieaugums (10,5 tūkstoši latu), tas cietis zaudējumus 36,97 tūkstošu latu apmērā. Uzņēmumam papildu izdevumus sagādājis un gan pilsētas un rajona, gan starppilsētu pārvadājumus negatīvi ietekmējis Lielupes un Iecavas tiltu remonts. Atšķirībā no iepriekšējā gada šogad pārvadātājus ietekmē ne vien gausā kustība, bet arī tas, ka pār tiltu nevar pārkļūt pagarinātie autobusi. Autobusu parks pēdējos piecos gados, gribēdams pastāvīgi atjaunot transporta līdzekļu sastāvu un nodrošināt normālus pārvadājumu apjomus, ko tas ir arī panācis, bijis spiests pastāvīgi atmaksāt līzinga darījumus un kredītus, bet tas vienmēr nozīmē zināmu staigāšanu «pa naža asmeni».
Nekustamā īpašuma pārvaldes zaudējumus 31,75 tūkstošu latu apmērā I.Slavinska skaidro ar sezonālā darba specifiku. Proti, vasarā tiek organizēts pārvaldīšanā nodotā īpašuma remonts, bet samaksa notiek no ziemā akumulētajiem līdzekļiem vai pēcapmaksas veidā. Privatizācijai nodotās akciju sabiedrības «Auto remonts» zaudējumi saistāmi ar vajadzību to izpirkt. Šogad uzņēmums acīmredzot vairs nebūs pašvaldības kompetencē, jo neizpirkta palikusi neliela akciju daļa.
Peļņa samazinājusies Jelgavas tirgum un Kapu saimniecībai. Tehniskajai skolai iepriekšējā gada zaudējumus izdevies dzēst.
Samazināti debitorparādi un kredītsaistības
Vairāki uzņēmumi strādājuši ar debitoriem. Tādējādi debitoru parādi pirmajā pusgadā samazinājušies par 209 tūkstošiem latu jeb 5,5 procentiem. Būtiski (no 4,49 miljoniem līdz 3,56 miljoniem latu) jeb par 20,6 procentiem samazinājušās uzņēmumu īstermiņa kredītsaistības. Nekustamā īpašuma pārvaldei pirmajā pusgadā tās sarukušas par 329 tūkstošiem latu, Autobusu parkam – par 67,6 tūkstošiem latu. Savukārt pilsētas poliklīnikai saistības augušas par desmit tūkstošiem, bet Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmumam – par 50,4 tūkstošiem latu.
Tomēr, izmantojot vispārējo apgrozāmo līdzekļu koeficientu (apgrozāmo līdzekļu attiecību pret īstermiņa saistībām), jāatzīst, ka Jelgavas slimnīca, Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija un Autobusu parks īstermiņa aizdevumus pilnā apmērā nespētu segt ar saviem apgrozāmajiem līdzekļiem. Tas ir viens no riska elementiem un norāda uz vajadzību uzņēmumiem pievērst lielāku uzmanību.
Vērtējot ieņēmumu cenu (ražošanas izmaksu apjoms, kas jāizlieto, lai iegūtu vienu latu lielu neto apgrozījumu), redzam, ka pašvaldības uzņēmumi kopumā savus pakalpojumus salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir palētinājuši par sešiem santīmiem uz vienu neto apgrozījuma latu. Mazāks izmaksu samazinājums vērojams medicīnas uzņēmumos – tikai divi santīmi. Toties Jelgavas slimnīcai izdevies panākt samazinājumu par 21 santīmu. Bet poliklīnikā noticis būtisks ražošanas izmaksu sadārdzinājums (no 0,98 latiem pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 1,68 latiem šā gada attiecīgajā periodā). Ievērojami izmaksas samazinājušās Kapu saimniecībā (0,14 lati) un maksātnespējīgajā Siltumtīklu uzņēmumā (0,21 lats).
