«Baltijas ceļā» (600 km) – «dzīvajā ķēdē» – vienojās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji, savu valstu progresīvo spēku organizēti, demonstrējot draudzīgo kaimiņattiecību saikni.
«Baltijas ceļā» (600 km) – «dzīvajā ķēdē» – vienojās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji, savu valstu progresīvo spēku organizēti, demonstrējot draudzīgo kaimiņattiecību saikni. Šim notikumam veltītajā skrējienā atkal devās skrējēju grupa
no Lietuvas un Latvijas.
Baltijas kopīgais ceļš! Trīs kaimiņvalstis ar vienādiem un vienotiem likteņiem – vienotas! Nesenajā pagātnē tas bija grūti aptverams un Ginesa rekordu grāmatā atzīmējams fakts – simtiem tūkstošu rokas tvērienu pāri robežām. Pirms desmit gadiem nepilns desmits lietuviešu skrējēju avantūriski idejā un varonīgi garā, savstarpēji mainoties, 600 km garo posmu Viļņa – Rīga – Tallina veica nedēļas laikā. No viņiem vienīgi pats organizators un līdzšinējo pasākumu aprūpētājs Lietuvas Skrējēju klubu asociācijas prezidents Roms Bernots distanci veicis pilnībā no Viļņas visus šos gadus. Otrs «desmitgadnieks» Bronis Saulis pirmajā reizē pievienojies no savas dzīvesvietas, netālās pierobežas pilsētiņas Pasvāles.
Trešo gadu skrējienā kā Latvijas komandas pamatkodols piedalās Ozolnieku Skrējēju klubs, no kura jau ceturto reizi startē Arnis Vērmelis, trešo – kluba direktors Juris Bērziņš, otro gadu ceļu veica Uldis Neilands, Māris Pakārklis (Rīga), Agris Gaidlazda, bet pirmo – Jānis Marčinkus, Ilgonis Jucevičs (Iecava) un jaunākais skrējiena dalībnieks septiņpadsmit gadu vecais Oskars Stāmens. 59 gadus vecais Valdis Reinfelds (Rīga) pievienojās uz Lietuvas – Latvijas robežas. Mūsu komandā bija deviņi divu paaudžu pārstāvji: 17 – 24 gadu veci četri skrējēji un pieci vecumā no 42 līdz 59 gadiem.
Vieglāk ir nokomplektēt komandu, pavisam kas cits – to nodrošināt ar nepieciešamajiem līdzekļiem, jo vēršanās pie katras augstākas amatpersonas ieilgst mēnesi vai pat vairāk. Tikai pēdējā brīdī tika atrastas palīdzēt varošas un gribošas amatpersonas gan Rīgas Domē, gan Valsts policijā, lai nokārtotu juridiskās formalitātes. Ne finansiālās! Materiālā palīdzība (transports, formas, ēdināšana – Lietuvā) atkal, kā visos iepriekšējo dalības gados, – no kaimiņu lietuviešu fonda un viņu iespējām ar mums dalīties. Šogad tā bija pēdējā reize, jo turpmāk Lietuva organizēs pasākumu tikai savas valsts robežās līdz Latvijai.
Jubilejas Baltijas krusta skrējiens pirmās dienas rītā tiek iesvētīts Viļņas katedrālē. Ar dievpalīgu! Pirmos 10 km skrējēju grupa dodas kopējā ierindā. Ziemeļu virzienā asfalts no Viļņas ved kalnup vairāk nekā pusi distances. Uz pilsētas robežas pirms 10. km stabiņa var laiciņu atpūsties, cienājoties ar minerālūdeni un banāniem pie ceļmalā uzklātā galda mājas paēnā. Vienīgi pirmajam posmam atpūta ir tikai dažas minūtes. Visgrūtākais brīdis, jo jāturpina tālākais skrējiens, aizsākot stafešu maiņas pa vienam dalībniekam no katras valsts, jo igauņu nav. Saule sviedrē. Grūtības un nogurums manāms pēc otrā stafetes posma, kad katrs veicis kārtējo desmitnieku. Jau 30! Īstais pārbaudījums jaunajiem! Ilgonis nolūst jau pirmajā savas stafetes posmā, distances otru pusi pavadot līdzbraucošajā policijas mašīnā. Rodas šaubas par tālāko, bet – malacis! – viņš attopas, rod sevī spēku, kaut kājas apautas nebūt ne piemērotākajos apavos – sporta čībās ar plāno gumijas zoli.
Paņevēža. Skrējiens cauri pilsētas centram, kur sagaida līdzjutēji, skrējiens visiem kolonnā. Grūti sākt kustību, tikko izkāpjot no pavadošā autobusa. Sāpes kāju muskuļos. Mūs sagaida pilsētas valdes pārstāvji ar svinīgām runām un vismaz pāris simti skatītāju. Pēc apsveikumiem tiekam cienāti vasaras kafejnīcas nojumē pie augļiem klātiem galdiem. Bet vēl pēc brīža uz pilsētas robežas baudām launaga porciju ar otro ēdienu – kartupeļus ar karbonādi –, klāt piedzerot alu un minerālūdeni. Vēl pusposms (5 km), lai varētu baudīt atpūtu Pasvalē kempinga mājiņās, vispirms nomazgājoties vēsā dušā un paēdot vieglas vakariņas.
Otrā diena. Naktī nolijis. Svaigāka elpošana. Ceļu aizsāk stafetes pirmais posms. Arī vakarā pēdējais pilnais – viņiem aiz muguras 39 kilometri šajā dienā. Pierobeža. Brokastis Solačējas ciematā kādas mājas pagraba telpās – kamīnzālē. Muzicē vietējais etnogrāfiskais ansamblis. Tiek teikti apsveikumi un pavadījuma vārdi, dāvināti ziedi. Arī iepriekš saņemtie pušķīši tiek glabāti, lai Rīgā tos noklātu pie Brīvības pieminekļa. Vēl foto atmiņai un – tālāk. Klāt robeža, un jau esam Latvijā!
Grenctāle. Muzicē ģimenisks ansamblītis – trīs meitenītes, kas dzied «Kur tu teci, gailīti manu» akordeonista pavadījumā. Ciematā vēl tiekam cienāti ar atsvaidzinoša minerālūdens malkiem uz galdiņa ceļmalā. Pēdējās viesmīlības izpausmes: mūzika, sveicieni, cienasts un policijas mašīnas pavadījums. Tālāk tā vairs nebūs. Klusums valda Bauskā, kaut vietējā avīzē ievietots rakstiņš, tāpat arī Iecavā. Policijas mašīnas pavada līdz Rīgas rajona robežai. Līdz galvaspilsētas robežai skrienam bez pavadoņiem. Tur sagaida Latvijas TV «Panorāma» filmējot un intervējot, kā arī policijas eskorta brigāde – divas mašīnas un trīs motociklisti. Vislabāk organizētais posms ir Rīgā. Pie Brīvības pieminekļa – piemiņas un vēlējumu vārdi. Policija pavada arī ceļā no pilsētas, bet Vidzemes jūrmalas šosejas posmu mērojam tikpat kā vientulībā. Kā vēlāk izrādās, viena policijas brigādes mašīna mūs tomēr uzmana.
Līdz ar krēslu ierodamies Salacgrīvā. Pēdējos gados iespējams pārnakšņot viesmīlīgajā vidusskolā, pagatavojot labiekārtotā virtuvē līdzpaņemto ēdienu vakariņām un nomazgājoties karstā dušā. Šī ciemošanās ir par vidusskolas līdzekļiem. Esam pateicīgi.
Trešās dienas gaitas atkal tiek iesāktas pulksten 7 no rīta. Kārtējais stafetes posms. Mūs sagaida un sveic Ainažu pašvaldības pārstāvji, un tad klāt jau Igaunija. Skrienam pilnīgā vientulībā. Pa retam sveicienam signalizē garāmbraucošās mašīnas no dzimtās puses. Šī uzmanība ir patīkama, vismaz nav vienaldzības un izbrīna.
Tallina sagaida ar izrakņātu galveno ielu. Vai tiek atjaunots segums nākamajam gadam? Pēdējos pāris kilometrus veicam kolonnā. Galapunkts – pretī Igaunijas parlamenta ēkai. Roms Bernots sveic visus dalībniekus ar piemiņas medaļām un diplomiem glītos rāmīšos. Uzmanība jaušama tikai no nejaušiem garāmgājējiem. Arī viens vīrietis, kas izskatījās līdzīgs preses reportierim, no attāluma atturīgi uzņēma pāris fotokadru. Viss!
Latvijas komandas kopvērtējums individuāli (kilometros): Jānis – 108 km, Juris – 102 km, Uldis – 101 km, Māris, Oskars – 100 km, Ilgonis – 99 km, Arnis – 92 km, Agris – 88 km, Valdis (divās dienās) – 50 km.
Uldis Neilands, skrējiena dalībnieks
