VUGD īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību (papildināta)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) īslaicīgi līdz gada beigām apturēs 18 mazāk noslogoto posteņu darbību, ceturtdien žurnālistiem paziņoja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos.

Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet pārcelti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Tāpat dienests maksimāli centīsies nodrošināt darbinieku nogādāšanu līdz jaunajām dienesta vietām.

Ieviešot šādu pasākumu, dienests centīsies, lai minimāli ietekmētu reaģēšanas laiku uz izsaukumiem.

VUGD turpinās reaģēt uz izsaukumiem tādā pašā apmērā kā līdz šim, un uz notikumu dosies tuvākās pieejamās struktūrvienības. Iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta palīdzība veselību un dzīvību apdraudošās situācijās, informē VUGD.

“Šā brīža situācija attiecībā uz darbinieku trūkumu ir kritiska, jo darbinieki nevar dzīvot postenī. Virsstundas nav norma, tādas varētu būt pieļaujamas tikai ārkārtas situācijās. Iekšlietu ministrija pēdējo gadu laikā vairākas reizes ir ziņojusi valdībai par situāciju iekšlietu dienestos. Personāla trūkums ir ne tikai VUGD, bet arī citos dienestos, tāpēc iekšējai drošībai ilgtermiņā nepieciešams novirzīt atbilstošu finansējumu, tāpat kā aizsardzībai, vismaz 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tā mēs spēsim plānveidīgi attīstīt dienestus, pasargāt savus iedzīvotājus un nodrošināt efektīvus drošības pasākumus, piesaistīt jaunus darbiniekus nozarei un noturēt esošos, kā arī nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un tehniku,” uzsver iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.

„VUGD jau ilgstoši meklē risinājumu, lai noturētu iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, neapdraudot ugunsdzēsēju glābēju veselību un drošību,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis O.Āboliņš. „Atsevišķu posteņu darbības apturēšana ir viens no galējiem līdzekļiem, bet 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums oktobra sākumā apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni – darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi u.c., mums neatstāj izvēli.

VUGD nespēj konkurēt darba tirgū atalgojuma ziņā un gaidāmais cenu un izmaksu kāpums mums neļauj ne tikai piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet arī noturēt esošos profesionāļus. Mums šobrīd vairs nav pietiekams ugunsdzēsēju glābēju skaits, lai mēs varētu nodrošināt, ka katru diennakti visās daļās un posteņos autocisternā uz izsaukumu var doties trīs amatpersonas, kas saskaņā ar darba aizsardzības prasībām ir absolūtais minimums,” piebilst VUGD priekšnieks.

Šogad personāla trūkuma problēmas risinātas vairākos veidos. Pirmajā ceturksnī, lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikumu bieži devās divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku. Otrajā ceturksnī tika ievērotas darba aizsardzības prasības, bet strauji auga virsstundu skaits, kuras apmaksātas, pārskatot izdevumus. Tas radīja pārslodzi, kas ilgstoši nav pieļaujama. Šī gada pēdējos mēnešos līdzekļu virsstundu apmaksai VUGD budžetā nav un vairākās struktūrvienībās tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, jo, plānojot resursus, ir jāievēro arī likumdošanā noteiktie atpūtas laiki un maksimāli iespējamais virsstundu skaits.

Nav izslēgts, ka šāda situācija turpināsies arī nākamajā gadā, bet tas būšot atkarīgs no pieejamā finansējuma.

Jau ziņots, ka personāla trūkuma dēļ dienests nolēmis īslaicīgi apturēt mazāk noslogoto dienesta posteņu darbību.

Tikmēr sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” jau sākta parakstu vākšana par posteņu saglabāšanu. Kā iniciatīvas autore norādīta Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība.

Arodbiedrība aicina Saeimu nekavējoties rast krīzes finansējumu ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanai un uzdot valdības līmenī izstrādāt plānu noturīga finansējuma nodrošinājumam, lai garantētu ikviena valsts iedzīvotāja drošību, neatkarīgi no viņu lokācijas un dzīvesvietas.

Arodbiedrība aicina situācijai uzmanību pievērst arī Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Foto: no arhīva un VUGD